Durbe

Durbe
Durbe;
	Novada pilsēta
; Karogs	; Ģerbonis
	Durbe
	Koordinātas: 56°35′20″N 21°22′10″E / 56.58889°N 21.36944°EKoordinātas: 56°35′20″N 21°22′10″E / 56.58889°N 21.36944°E
Valsts	Latvija
Novads	Dienvidkurzemes novads
Pilsētas tiesības	kopš 1893. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Durben
Administrācija
• Dunalkas, Vecpils, Durbes, Tadaiķu pagastu un Durbes pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs	Vilnis Kārkliņš
Platība
• Kopējā	2,2 km2
• sauszeme	2,2 km2
• ūdens	0,1 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	483
• blīvums	223,6 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3440
	Durbe Vikikrātuvē

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām. Ar 491 iedzīvotāju (2021) tā ir Latvijas mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Izvietojusies Trumpes upītes ielejas malā netālu no Durbes ezera pie Rīgas—Liepājas šosejas (A9) 15 km no novada centra Grobiņas, 25 km no Liepājas un 195 km no Rīgas. Pilsētas tiesības Durbei tika piešķirtas 1893. gadā, lai gan pirmo reizi pieminēta kuršu līgumā ar Alnas Balduīnu jau 1230. gadā.^[4]

Durbes pilsētas ģerbonis ar tajā attēloto sudraba ābeli oficiāli tika apstiprināts 1925. gadā.

Vēsture

Durbes pilsnovads līdz 13. gadsimtam ietilpa Kursas Piemares zemē, kas 1253. gada Kurzemes dalīšanas dokumentā dēvēts par Lindāli. 1260. gada 13. jūlijā šeit notika Durbes kauja starp Livonijas un Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem un žemaišiem, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie kurši. Kaujā ordenis tika sakauts — krita mestrs Hornhūzens, Prūsijas un Livonijas maršali, vairāk nekā 150 bruņinieku un daudz kristīto letu, līvu un igauņu karavīru.^[5]

1263. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Hornhūzena pavēles šeit uzcēla ordeņa pili. Mūra Durbes pils uzcelta ap 1380. gadu, Lindāles vārds pēdējo reizi minēts 1387. gadā.

15. gadsimta sākumā apkārt ordeņa pilij sāka veidoties pilsētiņa (Kronflecken Durben) un gadsimta vidū tika uzcelta neliela baznīca. Vēlāk, 1651. gadā, tika iesvētīta mūra baznīca — Durbes luterāņu baznīca. Durbes pils nopostīta Lielā Ziemeļu kara laikā.

Ģeogrāfija

Durbe atrodas Vārtājas viļņotā līdzenuma ziemeļaustrumu malā, starp Piejūras zemieni un Rietumkursas augstieni. Vidējais Durbes pilsētas augstums ir 20 līdz 30 metri virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no Durbes ezera atrodas kilometru plata Durbes senleja, vietām ar 40 metrus augstiem krastiem. Durbes senlejas zemākā vieta ir Durbes purvs, kas pēc izcelsmes zemais jeb zāļu purvs.

Iedzīvotāju skaita dinamika

No 1970.gada ar Raibāmuižu, pēc CSP un OSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1881	410	—
1920	453	+0.26%
1925	540	+3.58%
1930	551	+0.40%
1935	525	−0.96%
1959	781	+1.67%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1970	708	−0.89%
1979	618	−1.50%
1989	633	+0.24%
2000	631	−0.03%
2011	552	−1.21%
2021	491	−1.16%

Ievērojami cilvēki

Par ievērojamākajiem Durbes pārstāvjiem tiek uzskatīti pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics (piedzima Durbē 1887. gadā), tautas atmodas laiku darbinieks Kronvaldu Atis, kurš mācījies tagadējā pilsētas domes ēkā (agrāk Špringera privātskola).

Personas, kas dzimušas un/vai dzīvojušas Durbē:

Johans Kristofs Baumbahs (1742—1801), luterāņu mācītājs, tulkotājs un valodnieks,
Elizabete Grothūsa (1820—1896), rakstniece,
Sīmanis Klēvers (1834—1922), dārznieks un sabiedriskais darbinieks, Durbes pilsētas galva,
Atis Kronvalds (1837—1875), pedagogs, sabiedriskais darbinieks, publicists, valodnieks,
Laubes Indriķis (1841—1889), publicists un valodnieks,
Jēkabs Ezers (1869—1924), rakstnieks,
Jēkabs Alksnis (1870—1957), ķirurgs (kara ārsts),
Zigfrīds Anna Meierovics (1887—1925), politiķis, diplomāts, LR ārlietu ministrs,
Fricis Gulbis (1894—1951), rakstnieks, žurnāla "Zaļā Vārna" redaktors,
Ģirts Vilks (1909—1983), scenogrāfs,
Mirdza Lukaža (1930—2014), tēlniece,
Ilga Zandberga (1932), tēlniece,
Indra Briķe (1957), aktrise.

Skatīt arī

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
↑ Durbe, vietas.lv
↑ historia.lv. «Durbes kauja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 26. janvārī. Skatīts: 2018. gada 7. septembrī.
↑ OSP

Ārējās saites

Pilsētas mājaslapa līdz 2021. gadam
Dienvidkurzemes novada mājaslapa
Durbes kauja — informācija no portāla historia.lv

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-27cf1cd5713706cad9fc3510860267b55112caf4-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[iedz_skaits-3] «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.

[4] Durbe, vietas.lv

[5] storia.lv. «Durbes kauja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 26. janvārī. Skatīts: 2018. gada 7. septembrī.

[6] OSP

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]