Kandava

Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Kandava (stacija).

Kandava
Novada pilsēta
Tirgus laukums Kandavas centrā
Karogs Ģerbonis
Kandava
Koordinātas: 57°02′15″N 22°46′30″E
Valsts	Latvija
Novads	Tukuma novads
Pilsētas tiesības	kopš 1917. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Kandau
Platība
• Kopējā	9,5 km2
• sauszeme	9,4 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	75 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	3 276
• blīvums	349,3 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3120
Mājaslapa	www.kandava.lv
Kandava Vikikrātuvē

Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā. Tā atrodas 97 km no Rīgas un 28 km no Tukuma. Kandava ir vietējas nozīmes tūrisma centrs, pilsētā atrodas dabas liegums Čužu purvs un sākas ūdenstūrisma maršruts pa Abavu. Galvenā ražošanas nozare pilsētā ir kokapstrāde.

Vēsture

Skats uz hercoga Jēkaba pulvera sudmalām Kandavā (20. gadsimta sākumā).

10.-13. gadsimtā Kandava atradās Vanemas zemes sastāvā. Šī laikposma sākumā Kandavas pilskalnā un apkaimē dzīvoja galvenokārt lībieši, bet vēlāk viņus izspieda kurši.

Kandavas pilskalns ar ciemu pie tā (latīņu: villa Candowe) bija viens no galvenajiem kuršu pilskalniem pie lielā Kursas tirdzniecības ceļa, kas pirmo reizi rakstos pieminēts 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem. Pēc 1253. gada Kandava nonāca Vācu ordeņa vietējā atzara Livonijas ordeņa pakļautībā, tika uzcelta Kandavas ordeņa pils, kas 1312. gadā kļuva par bijušās Vanemas zemes dienviddaļas pārvaldes centru. Pie pils 14. gadsimtā radās amatnieku un tirgotāju apmetne.

Pēc Livonijas sabrukuma Kurzemes un Zemgales hercogistes laikos Kandavas pils kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannshaft Candau) pārvaldes centru. 1625. gadā Kandavai piešķīra miesta tiesības un hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā pēc 1642. gada Kandavā un tās apkārtnē uzcēla daudzas ražotnes jeb manufaktūras. Kandavas pulvera maltuvē (1645—1676) ražoja šaujamo pulveri no vietējā sēravotu sēra un salpetra.

1710. gada mēra epidēmijā dzīvi palika tikai daži amatnieki. Pils zaudēja militāro nozīmi un kopš 1750. gada vairs nebija apdzīvota. 1795. gadā hercogisti kopā ar Kandavu pievienoja Krievijas Impērijai, 1797. gadā iekļaujot to Kurzemes guberņā. 1819. gada administratīvās reformas rezultātā Kandava nokļuva Talsu apriņķa sastāvā, bet Kandavu pārvaldīja miesta priekšnieks. 1870. un 1871. gada ugunsgrēki noveda pie tā, ka pilsētā sākās aktīva mūra ēku celtniecība. 1892. gadā Kandava ieguva daļējas pilsētas tiesības. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļu ar tuvāko staciju "Cēre", ko vēlāk nosauca par Kandavas staciju. 1917. gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības.

Līdz 1950. gadam Kandava administratīvi ietilpa Talsu apriņķī, pēc tam bija Kandavas rajona centrs (1950—1959), tad Tukuma rajonā (1960—2009). 1950. gadā, apvienojot vairākus kolhozus, Kandavā izveidoja kolhozu "Abava". Kolhozs specializējās piena, gaļas un kartupeļu audzēšanā. 1975.-1999. gadā Kandavā darbojās Kandavas radiorūpnīca kā Rīgas radiorūpnīcas atzars, ražojot kondensatorus un gatavus radiouztvērējus. Kā pirmais Latvijā 1999. gadā tika izveidots Kandavas novads, kurā apvienojās Kandavas pilsēta, Kandavas pagasts un Cēres pagasts. 1997. gadā novadam pievienojās Matkules pagasts un Zemītes pagasts, bet 2009. gadā Vānes pagasts un Zantes pagasts. 2021. gadā Kandavas novadu pievienoja Tukuma novadam.

Nosaukuma cilme

Pilsētas nosaukuma senākajai versijai Candowe ir vairāki skaidrojumi. Pēc viena uzskata tas lībiešu valodā apzīmējis vietu vai nostūri pie ūdens; citas interpretācijas lasa lībiešu vārdu kandave kā zirga atstātas pēdas dūkstīs, mitru, izbrauktu, iemītu vietu vai vienkārši kā pamatni; pēc cita uzskata vietas nosaukums ir no darbības vārda "kandavāt" — pērt, sist zirgus.

Iedzīvotāji

Kandavas luterāņu baznīca

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1797 439 —     1810 300 −31.7% 1858 896 +198.7% 1863 982 +9.6% 1881 1 520 +54.8% 1897 1 843 +21.2% 1914 2 300 +24.8% 1920 1 055 −54.1% 1930 1 628 +54.3% 1935 1 718 +5.5% 1941 1 581 −8.0%	Gads Iedz. ±% 1959 3 553 +124.7% 1970 4 250 +19.6% 1979 4 495 +5.8% 1989 4 631 +3.0% 1997 4 003 −13.6% 2000 3 809 −4.8% 2004 3 816 +0.2% 2010 4 247 +11.3% 2011 4 232 −0.4% 2012 4 202 −0.7% 2013 4 211 +0.2%	Gads Iedz. ±% 2014 4 148 −1.5% 2015 4 073 −1.8% 2016 4 029 −1.1% 2017 3 954 −1.9% 2018 3 831 −3.1% 2019 3 763 −1.8% 2020 3 711 −1.4% 2021 3 657 −1.5% 2022 3 550 −2.9%

Tautības

gads	iedzīvotāji kopā	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	čigāni	vācieši	igauņi	pārējie
1863	982	161	0	0	0	0	0	542	0	279	0	0
1881	1520	494	7	0	0	0	0	775	0	244	0	0
1925	1497	1279	15	0	nez.	5	1	85	nez.	95	1	16
1930	1628	1432	16	2	nez.	3	2	68	nez.	92	1	12
1935	1718	1487	13	0	nez.	3	1	68	nez.	124	1	21
1989	4631	4266	156	42	29	30	20	0	79	0	2	7
2000	4392	4054	129	42	32	33	25	nez.	nez.	nez.	nez.	77
2011	3860	3608	77	31	17	23	20	nez.	nez.	nez.	nez.	84
2021	3383	3113	75	38	15	24	17	nez.	nez.	nez.	nez.	101

Kultūra

Pilsētas kultūras iestādes, pēc 2022. gada datiem, ir Kandavas kultūras un sporta centrs, Kandavas novadpētniecības muzejs, Kandavas kultūras nams, Kandavas Amatniecības centrs, Kandavas pilsētas bibliotēka un Kandavas Mākslas galerija.

Sports

Pilsētas teritorijā atrodas Kandavas kartodroms, kas tiek uzskatīts par modernāko kartinga trasi ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā. Pilsētas ziemeļaustrumos — Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma autodroms. Ir Kandavas Bērnu un jaunatnes sporta skola pie Kandavas sporta halles un sporta klubs "Kandava". Populārākie sporta veidi novadā: basketbols, volejbols, vieglatlētika, kartings. Kandavas basketbola klubs spēlē LBL 2. divīzijā un Rietumu līgā, tiek rīkotas tradicionālas vieglatlētikas sacensības.

Transports

7 km attālā Kandavas dzelzceļa stacija vairs netiek lietota pasažieru pārvadājumiem. Pilsētas galvenie autoceļi ir P130 Līgas-Kandava-Veģi, kas no Ventspils šosejas savieno Abavas ieleju ar Rīgu, Tukumu un Kuldīgu, un P109 Kandava-Saldus. Vietējas nozīmes ceļi no pilsētas ir V1445 Tukums-Jaunsāti-Kandava un V1433 Kandava-Mazsproģi.

Tūrisms

Tūristiem domātos aprakstos Kandava tiek dēvēta par Kurzemes Šveices, t.i., Abavas senlejas vārtiem.

Apskates objekti

Kandavas mācītājmāja

• Kuršu pilskalns jeb Baznīckalns (10.-13. gadsimts)
• Bruņinieku pilskalns un Kandavas fogta pilsdrupas (13.-18. gadsimts)
• Pulvertornis (17. gadsimts)
• Mēra kalniņš (1710)
• Evaņģēliski luteriskā baznīca (1736)
• Četru arku akmens tilts pāri Abavai (1873)
• Sadraudzīgās biedrības nams (1907—1909), tagad Kultūras nams Lielajā ielā 28
• Kandavas novada muzejs bijušajā vācu pamatskolā
• Bijusī sinagoga (20. gadsimta sākums) Lielajā ielā 31
• Kandavas mācītājmāja (ārpus pilsētas)

Attēli

• 
  Sabiles iela
• 
  Kandavas pilskalns
• 
  Kandavas pilsdrupas
• 
  Kandavas Pulvertornis
• 
  Pilsētas centrā

Ievērojamas personības

• Augusts Denfers (1785—1859), Krievijas pulkvedis un senators;
• Kārlis Mīlenbahs (1853—1916), latviešu valodnieks, mācījies Kandavas pagastskolā;
• Osvalds Kilpe (1862—1915), vācu psihologs;
• Alberts Grīns (1859—1906), vācbaltiešu mācītājs.
• Aleksandrs Bernevics (1859—1916), vācbaltiešu mācītājs;
• Miervaldis Ādamsons (1910—1946), vairāku armiju virsnieks un apakšvirsnieks;
• Armands Krauliņš (1939—2022), latviešu basketbola treneris.

Sadraudzības pilsētas

2022. gadā Kandava bija viena no 28 Eiropas valstu mazo pašvaldību hartas (Charter of European Rural Communities) pilsētām, un uzturēja oficiālus sakarus ar 5 pilsētām:

• Saku, Igaunija
• Šilale, Lietuva
• Strengnēsa, Zviedrija
• Geleuza, Moldova
• Lejre, Dānija

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kandava.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis