Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā. Tā atrodas 97 km no Rīgas un 28 km no Tukuma.[4] Kandava ir vietējas nozīmes tūrisma centrs, pilsētā atrodas dabas liegums Čužu purvs un sākas ūdenstūrisma maršruts pa Abavu. Galvenā ražošanas nozare pilsētā ir kokapstrāde.[4]
10.-13. gadsimtā Kandava atradās Vanemas zemes sastāvā. Šī laikposma sākumā Kandavas pilskalnā un apkaimē dzīvoja galvenokārt lībieši, bet vēlāk viņus izspieda kurši.
Kandavas pilskalns ar ciemu pie tā (latīņu: villa Candowe) bija viens no galvenajiem kuršu pilskalniem pie lielā Kursas tirdzniecības ceļa, kas pirmo reizi rakstos pieminēts 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem.
Pēc 1253. gada Kandava nonāca Vācu ordeņa vietējā atzara Livonijas ordeņa pakļautībā, tika uzcelta Kandavas ordeņa pils, kas 1312. gadā kļuva par bijušās Vanemas zemes dienviddaļas pārvaldes centru. Pie pils 14. gadsimtā radās amatnieku un tirgotāju apmetne.[4]
Pēc Livonijas sabrukumaKurzemes un Zemgales hercogistes laikos Kandavas pils kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannshaft Candau) pārvaldes centru. 1625. gadā Kandavai piešķīra miesta tiesības un hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā pēc 1642. gada Kandavā un tās apkārtnē uzcēla daudzas ražotnes jeb manufaktūras. Kandavas pulvera maltuvē (1645—1676) ražoja šaujamo pulveri no vietējā sēravotu sēra un salpetra.
1710. gada mēra epidēmijā dzīvi palika tikai daži amatnieki. Pils zaudēja militāro nozīmi un kopš 1750. gada vairs nebija apdzīvota.[4] 1795. gadā hercogisti kopā ar Kandavu pievienoja Krievijas Impērijai, 1797. gadā iekļaujot to Kurzemes guberņā. 1819. gada administratīvās reformas rezultātā Kandava nokļuva Talsu apriņķa sastāvā, bet Kandavu pārvaldīja miesta priekšnieks. 1870. un 1871. gada ugunsgrēki noveda pie tā, ka pilsētā sākās aktīva mūra ēku celtniecība.[4] 1892. gadā Kandava ieguva daļējas pilsētas tiesības. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļu ar tuvāko staciju "Cēre", ko vēlāk nosauca par Kandavas staciju. 1917. gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības.
Līdz 1950. gadam Kandava administratīvi ietilpa Talsu apriņķī, pēc tam bija Kandavas rajona centrs (1950—1959), tad Tukuma rajonā (1960—2009). 1950. gadā, apvienojot vairākus kolhozus, Kandavā izveidoja kolhozu "Abava". Kolhozs specializējās piena, gaļas un kartupeļu audzēšanā.[5] 1975.-1999. gadā Kandavā darbojās Kandavas radiorūpnīca kā Rīgas radiorūpnīcas atzars, ražojot kondensatorus un gatavus radiouztvērējus. Kā pirmais Latvijā 1999. gadā tika izveidots Kandavas novads, kurā apvienojās Kandavas pilsēta, Kandavas pagasts un Cēres pagasts. 1997. gadā novadam pievienojās Matkules pagasts un Zemītes pagasts, bet 2009. gadā Vānes pagasts un Zantes pagasts. 2021. gadā Kandavas novadu pievienoja Tukuma novadam.
Pilsētas nosaukuma senākajai versijai Candowe ir vairāki skaidrojumi. Pēc viena uzskata tas lībiešu valodā apzīmējis vietu vai nostūri pie ūdens; citas interpretācijas lasa lībiešu vārdu kandave kā zirga atstātas pēdas dūkstīs, mitru, izbrauktu, iemītu vietu vai vienkārši kā pamatni; pēc cita uzskata vietas nosaukums ir no darbības vārda "kandavāt" — pērt, sist zirgus.[4]
Pilsētas kultūras iestādes, pēc 2022. gada datiem, ir Kandavas kultūras un sporta centrs,[6] Kandavas novadpētniecības muzejs, Kandavas kultūras nams, Kandavas Amatniecības centrs, Kandavas pilsētas bibliotēka un Kandavas Mākslas galerija.[7]
Pilsētas teritorijā atrodas Kandavas kartodroms, kas tiek uzskatīts par modernāko kartinga trasi ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.[8] Pilsētas ziemeļaustrumos — Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma autodroms. Ir Kandavas Bērnu un jaunatnes sporta skola pie Kandavas sporta halles un sporta klubs "Kandava".[9] Populārākie sporta veidi novadā: basketbols, volejbols, vieglatlētika, kartings. Kandavas basketbola klubs spēlē LBL 2. divīzijā un Rietumu līgā, tiek rīkotas tradicionālas vieglatlētikas sacensības.[10]
2022. gadā Kandava bija viena no 28 Eiropas valstu mazo pašvaldību hartas (Charter of European Rural Communities) pilsētām, un uzturēja oficiālus sakarus ar 5 pilsētām:[4]
1sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava 2 Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)