Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Varakļāni (stacija) . Varakļāni (latgaliešu : Varakļuoni [ 4] pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs. Izvietojusies novada austrumos Kažovas kreisajā krastā pie autoceļa A12 . Attālums līdz Rīgai — 200 km.
Pirmo reizi Varkas novads pieminēts 1226. gadā kā bīskapa Alberta vasaļa Kokneses Teodorika lēnis.[ 5]
Zināms, ka 1784. gadā Varakļāniem bija miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Mihaels fon der Borhs uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem.
1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji . Latvijas PSR laikā no 1949. līdz 1956. gadam pilsēta bija Varakļānu rajona centrs, bet līdz 1962. gadam tā atradās Viļānu rajona sastāvā. Līdz 2009. gadam Varakļāni ietilpa Madonas rajonā , kad tika izveidots Varakļānu novads .
2024. gadā nolēma pēc nākošā gada pašvaldību vēlēšanām Varakļānu novadu pievienot Madonas novadam.[ 6]
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[ 9]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1867 1 055 — 1897 1 810 +1.82% 1905 2 517 +4.21% 1935 1 661 −1.38%
Gads Iedz. ±% g.p. 1943 993 −6.23% 1959 2 341 +5.51% 1970 2 582 +0.89% 1979 2 569 −0.06%
Gads Iedz. ±% g.p. 1989 2 798 +0.86% 2000 2 347 −1.59% 2011 1 979 −1.54% 2021 1 701 −1.50%
Varakļānu iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[ 10]
Latvieši (1560)
91.3%
Krievi (101)
5.9%
Cita un neizvēlēta (47)
2.8%
Alberts Cimanovskis (1957—2020), priesterisEdgars Eriņš (1986), vieglatlētsSandis Ģirģens (1980), politiķisIlmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķisKonstantīns Počs (1912—1994), fiziķis un konstruktorsRita Strode (1955), politiķeOsvalds Zvejsalnieks (1944–2022), gleznotājsAndrejs Svilāns (1968), politiķis, dendrologs
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados» . Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī .↑ «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā» . Valsts valodas centrs . Arhivēts no oriģināla , laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī .↑ Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu : Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur
↑ «Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā» . LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2024-06-30 .↑ «Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā» . memorialplaces.lu.lv . Skatīts: 2021-06-02 .↑ Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia» , 2020-01-22. Arhivēts no oriģināla , laiks: 2021-09-20. Skatīts: 2021-09-20 . ↑ CSP ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā» . Skatīts: 28.01.2023 .
Valstspilsētas Novadu pilsētas
Novadu centri Bijušie novadu centri Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
Vēsturiskā administratīvā piederība
Pilsētas Novadi Pagasti Teritoriālās vienības
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 2009. gada 1. jūlijam.
Pilsēta Pagasti
Teritoriālais iedalījums padomju laikā
Pilsētas Pilsētciemats Lauku teritorijas Ciema padomes
Antropovas ciems (likv. ) Atspuku ciems (iekļ., likv. ) Audriņu ciems (iekļ., bij. ) Auziņu ciems (likv. ) Bekšu ciems (likv. ) Bērzgales ciems Bešaukas ciems (likv. ) Bumbišķu ciems (likv. ) Čakšu ciems (likv. ) Černajas ciems (bij. ) Čulku ciems (iekļ., likv. ) Dekšāres ciems (iekļ. ) Dricēnu ciems (iekļ. ) Dubuļu ciems (likv. ) Feimaņu ciems (iekļ. ) Foļvarkovas ciems (likv. ) Gaigalavas ciems (iekļ. ) Goveikas ciems (atdal. ) Griškānu ciems Ilzeskalna ciems (bij. ) Ismeru ciems (likv. ) Janopoles ciems (likv. ) Juzupoles ciems (likv. ) Kantinieku ciems (iekļ. ) Kaunatas ciems Kleperu ciems (likv. ) Kristinku ciems (laic. ) Kruķu ciems (iekļ., likv. ) Lendžu ciems Lūznavas ciems (iekļ., bij. ) Makašēnu ciems (likv. ) Mākoņkalna ciems (iekļ., bij. ) Marguču ciems (likv. ) Matuļu ciems (likv. ) Mežāres ciems (likv. ) Mežvidu ciems (laic. ) Nagļu ciems (iekļ., bij. ) Nautrēnu ciems (laic. ) Ozolaines ciems Pušas ciems (iekļ. ) Radopoles ciems (iekļ. ) Ranču ciems (laic. ) Rečinas ciems (likv. ) Rēznas ciems (likv. ) Rikavas ciems (iekļ. ) Rušenicas ciems (iekļ., likv. ) Ružinas ciems (iekļ., likv. ) Sakstagala ciems (iekļ. ) Silmalas ciems (iekļ. ) Slabadas ciems Sokolu ciems (iekļ. ) Sprūževas ciems (likv. ) Stirnienes ciems (laic. ) Stoļerovas ciems Stružānu ciems (iekļ., bij. ) Upenieku ciems (laic. ) Vērēmu ciems Višu ciems (likv. )
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1962. gada 18. decembrim
Pilsētas Lauku teritorijas Ciema padomes
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1956. gada 30. martam
Pilsētas Ciema padomes
Pastāvēja no 1947. gada 16. oktobra līdz 1949. gada 31. decembrim
Pilsētas Pagasti
Latvija
Varakļāni Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varakļāni.
