Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsētaVidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā vēsturiski veidojusies pie Rumbiņas upītes grīvas, kur atradušies gan Daugavas līvu vecākā Uldevenes pilskalns, gan arī Rīgas arhibīskapu Lielvārdes pils. Vairākkārt nopostīta, mūsdienu pilsēta atdzimusi uz blakus esošā Rembates pagasta zemes ap dzelzceļa staciju. 1949. gadā piešķirts pilsētciemata statuss, pilsētas tiesības no 1992. gada. No 2004. gada līdz 2021. gadam Lielvārdes novada centrs.
Visticamāk, Lielvārdes vārds radies jau vikingu laikos no skandināvu vārda warde — „piestātne”, „krāvums” vai „krauja ar signālugunskuru”. Lielvārdes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1201. gadā Indriķa hronikā kā Lennewarde, kad tā ietilpa Daugavas Līvzemē.[6] No 1255. gada Lielvārdes draudzes novads (Kirchspiel Lennewarden) piederēja Rīgas arhibīskapiem, bet 15. gadsimta pirmajā pusē arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim.
1861. gadā tika izbūvēta Rembates dzelzceļa stacija, ap kuru arī sāka attīstīties mūsdienu apdzīvotā vieta.[6] 1925. gadā Rembatei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1926. gadā Rembati pievienoja Lielvārdes pagastam. 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi (dzelzceļa staciju pārdēvēja jau 1926. gadā). 1949. gadā Lielvārdei piešķīra strādnieku ciemata statusu (no 1961. gada — pilsētciemata) un izveidoja Lielvārdes lauku teritoriju, pakļaujot ciematam likvidēto Kaibalas ciemu. 1970. gados Rembates ciema teritorijas tuvumā izbūvēja militāro lidlauku un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu.[6]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdei 1992. gada 5. martā piešķīra pilsētas tiesības. 2004. gada 16. novembrī Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārveidoja par Lielvārdes novadu. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lielvārdes novads, kā arī Lielvārdes pilsēta ir iekļauts Ogres novadā.
Pēc Ķeguma ūdenskrātuves ierīkošanas cēlās Daugavas ūdens līmenis un applūda plašas teritorijas. Tas ievērojami samazināja Daugavas senleju. Atsegtie dolomīti ir devona vecuma pamatieži, kuros Daugava laika gaitā ir pakāpeniski iegrauzusies, vietām veidojot kanjonveidīgus upes posmus, kas tagad ir applūdināti. Rumbiņas upīte, ietecēdama Daugavā, agrāk veidoja nelielu ūdenskritumu. Arī tas tagad atrodas zem ūdens. Nemitīgi norisinās ūdenskrātuves krastu nobrukumi un noslīdējumi. Virs dolomītu pamatiežiem ir plāna, līdz 10 m bieza kvartāra nogulumu kārta.[8]
Lielvārdi šķērso valsts galvenais autoceļš A6 un dzelzceļš Rīga-Daugavpils. Attālums no Lielvārdes līdz Rīgas centram pa autoceļu A6 ir 52 km.[7]
Ziemas Lielvārdes apkaimē ir salīdzinoši siltākas nekā Ogres novada ziemeļu un austrumu daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir -6,1 °C, bet jūlijā tā ir 17,1 °C. Sakarā ar Ķeguma ūdenskrātuves ietekmi pie Daugavas vasarā ir nedaudz vēsāks, bet rudenī - siltāks. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 650 - 700 mm.[8]
Lielvārdē labvēlīgā ģeogrāfiskā stāvokļa un ekonomiskās attīstības dēļ iedzīvotāju skaits ir stabilāks nekā pārējās novada pilsētās un vidēji Latvijā.[8] Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pētījumu par iedzīvotāju migrāciju Latvijā, kopš 2000.gada Lielvārdi ir pametuši 1480 iedzīvotāji, bet uz Lielvārdi ir pārcēlušies 1658 iedzīvotāji, tādejādi Lielvārdes pilsētas migrācijas saldo ir pozitīvs: +178 iedzīvotāji.[7]
Latvija
Lielvārde Vikikrātuvē
Spīdalas bluķis
Spīdalas saliņa
.jpg)
