Pāriet uz saturu

Jānis Bordāns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bordāns)
Jānis Bordāns
Jānis Bordāns 2018. gadā
Latvijas Republikas tieslietu ministrs
Amatā
2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Dzintars Rasnačs
Pēctecis Inese Lībiņa-Egnere
Amatā
2012. gada 5. jūlijs — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Gaidis Bērziņš
Pēctecis Baiba Broka
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2019. gada 31. janvāris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs
Amatā
2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Arvils Ašeradens
5. Saeimas deputāts
Amatā
1994. gada 5. oktobris — 1995. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1967. gada 21. jūnijā (57 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Balvi, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Ceļš (1993—?)
Pilsoniskā savienība (?—2011)
Nacionālā apvienība (2012—2013)
Konservatīvie (kopš 2014)
Dzīvesbiedrs(-e) Ingeborga Bordāne
Bērni trīs dēli
Profesija advokāts
Augstskola Latvijas Universitāte

Jānis Bordāns (dzimis 1967. gada 21. jūnijā Balvos) ir latviešu advokāts un politiķis, bijušais Latvijas tieslietu ministrs (2012—2014; 2019—2022) un Ministru prezidenta biedrs. Bijis vairāku politisko partiju biedrs, 2014. gadā izveidoja partiju "Konservatīvie" (iepriekš Jaunā konservatīvā partija) un kļuva par tās līderi, no tās saraksta ievēlēts 13. Saeimā. Pēc neveiksmes 14. Saeimas vēlēšanās pārtraucis aktīvu politisko darbību.

Jānis Bordāns ir dzimis 1967. gada 21. jūnijā Balvos.[1]

Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 39. vidusskolā, ko beidzis 1985. gadā. 1992. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar grādu tiesību zinātnēs.[2] J. Bordāns pārvalda latviešu, angļu un krievu valodu.[3]

No 1990. līdz 1992. gadam strādājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, darbojies Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā (1992—1993). No 1993. līdz 1996. gadam strādājis Maijas Sibillas Blaubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu.

Vēlāk līdz 1996. gadam J. Bordāns bija Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. 1996. gada bija māceklis Londonas juridiskajā birojā "Linklaters & Paines". Kopš 1996. gada ir zvērināts advokāts.

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1990. gada precējies ar Ingeborgu Bordāni.[4] Abu laulībā dzimuši trīs dēli. Aizraujas ar austrumu cīņām.[5]

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Bordāns aktīvi iesaistījies Atmodas procesos, no 1989. gada darbojies Latvijas Tautas frontē.[1]

1993. gadā J. Bordāns kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Latvijas Ceļš" saraksta, taču netika ievēlēts. 1994. gadā kļuva par 5. Saeimas deputātu ar "mīksto mandātu" uz aptuveni gadu[2][6] Jāņa Vaivada vietā, kurš ieņēma izglītības ministra amatu. Neveiksmīgi kandidējis no "Latvijas Ceļa" saraksta 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās.[5]

Pēc vairākiem gadiem atgriezās politikā, kad neveiksmīgi kandidēja 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta[7] (viņš bija "Vienotības" sastāvā esošās partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs).[5] 2010. gada otrajā pusē J. Bordāns bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks tieslietu jautājumos un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, viņš kļuva par pirmo šī amata ieņēmēju.[6] 2011. gadā nesekmīgi kandidēja ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās jau no Nacionālās apvienības saraksta.[8] Pēc vēlēšanām kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, amatu atstājis 2012. gadā. 2012. gada jūnijā, pēc Gaida Bērziņa demisijas ticis izvirzīts kā Nacionālās apvienības kandidāts tieslietu ministra amatam V. Dombrovska valdībā,[9][10] lai arī nebija apvienību veidojošo partiju biedrs. 5. jūlijā Saeima viņu šajā amatā apstiprināja.[11]

2012. gada jūlijā ticis uzņemts partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kas 11. Saeimas vēlēšanās veidoja kopīgu sarakstu ar partiju "Visu Latvijai", veidojot "Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK".[12] Vienlaikus J. Bordāns darbojās biedrībā "Demokrātiskie patrioti",[5] 2013. gada 21. maijā reģistrētas izmaiņas, ka J. Bordāns ir atkāpies no šīs biedrības valdes locekļa amata. Taču 2013. gada 1. novembrī viņš tika izslēgts no partijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", jo it kā veidojis konkurējošu politisko partiju; tomēr Bordāna izslēgšana no partijas sakrita ar laiku, kad viņš iesniedza likuma izmaiņu priekšlikumu, nosakot valsts amatpersonas statusu maksātnespejas administratoriem, kas bija nelabvēlīgi šīs partijas atbalstītājiem.[13][14] 2014. gada 18. februārī J. Bordāns izstājās arī no biedrības "Demokrātiskie patrioti", vienlaikus paziņojot, ka veidos savu politisko spēku.[15]

2014. gada maijā izveidoja Jauno konservatīvo partiju un kļuva par tās līderi. No tās saraksta kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās, taču saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai pārvarētu 5% barjeru. 2017. gadā ievēlēts Rīgas domē, bet 13. Saeimas vēlēšanās atkal bija Jaunās konservatīvās partijas saraksta līderis un Ministru Prezidenta amata kandidāts un tika ievēlēts 13. Saeimā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2018. gada 7. novembrī J. Bordānu nominēja Ministru prezidenta amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei.[16] Bordāns pēc vēlēšanām paziņoja, ka Jaunā konservatīvā partija nepiedalīsies valdības veidošanā, ja tajā būs arī Zaļo un Zemnieku savienība, taču citi potenciālie koalīcijas partneri vēlējās veidot plašāku koalīciju, tajā iekļaujot arī ZZS.[17] 14. novembrī "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība izstājās no valdības veidošanas sarunām, un vēlāk tajā pašā dienā J. Bordāns informēja Valsts prezidentu, ka nevar iegūt Saeimas vairākuma atbalstu.[18] 2019. gada janvārī, kad tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, J. Bordāns tajā ieņēma tieslietu ministra amatu, kā arī kļuva par Ministru prezidenta biedru.

2022. gadā J. Bordāns kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču partijas "Konservatīvie" saraksts nepārvarēja 5% barjeru. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās J. Bordāns no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja, un par "Konservatīvo" valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gatis Eglītis.[19]

  1. 1,0 1,1 Ilze Zālīte. «Kolēģi: Bordāns neveiks varoņdarbus». NRA.lv. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 «Jāņa Bordāna biogrāfija». Bordans.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. februārī. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
  3. «Tieslietu ministrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 20. septembrī. Skatīts: 2021. gada 20. septembrī.
  4. «Kas ir Ministru prezidenta amata kandidāta Jāņa Bordāna sieva». jauns.lv. Skatīts: 2018. gada 8. novembrī.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 Ģirts Zvirbulis. «Klusais samurajs Bordāns». LA.lv, 2012. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 5. oktobrī.
  6. 6,0 6,1 Aigars Lazdiņš. «Gaidāmā TM vadība liberāļus nepriecēs». Diena.lv, 2012. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 5. oktobrī.
  7. «2010. gada 2. oktobra 10.Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.
  8. «2011. gada 17. septembra 11.Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.
  9. «VL-TB/LNNK tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu». Tvnet.lv. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.[novecojusi saite]
  10. «Nacionālā apvienība tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
  11. «Saeima tieslietu ministra amatā ievēl Jāni Bordānu». Delfi. 2012.07.05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2012.07.05.
  12. «Bordāns pievienojas TB/LNNK». Delfi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. septembrī. Skatīts: 2012. gada 23. septembrī.
  13. «Politoloģe Kažoka domā, ka Bordāns aizskāris partijas sponsoru intereses». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-28.
  14. Jāni Bordānu izslēdz no TB/LNNK un atsauks no ministra amata Delfi.lv
  15. «Bordāns drīzumā dibinās savu partiju». Ir.lv. Skatīts: 2014. gada 18. martā.[novecojusi saite]
  16. Bordāns: Vējoņa izvēle dod JKP pamatu ambīcijām uz lielāku ietekmi valdībā LETA tvnet.lv 2018. gada 8. novembrī
  17. Katrīna Žukova. «ZZS vieta koalīcijā – uz jautājuma zīmes». delfi.lv (latviešu), 2018-10-24. Skatīts: 2020-07-28.
  18. «Valsts prezidents atsauks Bordāna kandidatūru uz Ministru prezidenta amatu». Delfi. 2018. gada 14. novembrī. Skatīts: 2018. gada 14. novembrī.
  19. ««Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Gaidis Bērziņš
Dzintars Rasnačs
Latvijas tieslietu ministrs
2012. gada 5. jūlijs2014. gada 22. janvāris
2019. gada 23. janvāris2022. gada 14. decembris
Pēctecis:
Baiba Broka
Inese Lībiņa-Egnere