Pāriet uz saturu

Latvijas Krievu savienība

Vikipēdijas lapa
Latvijas Krievu savienība
Русский союз Латвии
Vadītājs Tatjana Ždanoka
Miroslavs Mitrofanovs
Dibināta 2014 (1998)
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2024) 636 ▼[1]
Ideoloģija Latvijas krievu intereses
Sociālais konservatīvisms
Eiropas filiāles Eiropas Brīvā apvienība (novērotājs)
Eiropas Parlamenta grupa Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa
Daļa no Pamats-LV
14. Saeima
0 / 100
Eiroparlaments
0 / 9
Valdība
0 / 15
Rīgas dome
3 / 60
Vadītās pašvaldības
0 / 43
Mājaslapa
www.rusojuz.lv

"Latvijas Krievu savienība" (LKS) ir ekonomiski kreisa, Latvijas krievu intereses pārstāvoša politiskā partija (līdz 2007. gadam — politisko partiju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), bet līdz 2014. gadam partija ar šādu nosaukumu). Partija iestājas par divkopienu sabiedrības pastāvēšanas atzīšanu un mazākumtautību valodu statusa nostiprināšanu. Partiju vada līdzpriekšsēdētāji Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs. Partija nav pārstāvēta Saeimā, toties tās biedri darbojas Eiropas Parlamentā un Rīgas domē, kā arī dažās citās pašvaldībās.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Krievu savienība ir izveidota 2014. gada 18. janvārī, pārdēvējot partiju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) (krievu: За права человека в единой Латвии — ЗаПЧЕЛ).[2]

PCTVL radās pirms 7. Saeimas vēlēšanām 1998. gada vasarā (reģistrēta 3. augustā). Tās dibinātāji bija "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" (vadītāji Tatjana Ždanoka un Sergejs Dīmanis), Tautas Saskaņas partija (priekšsēdētājs Jānis Jurkāns) un Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Filips Stroganovs). Drīzumā blokam pievienojās Krievu partija (līderis Mihails Gavrilovs); apvienību atbalstīja arī Alfrēds Rubiks. 1998. gada oktobra vēlēšanās bloks (reģistrācijas problēmu dēļ — ar TSP nosaukumu) ieguva[3] 16 vietas Saeimā no 100 ar 14,12 % balsu — 7 no 28 Rīgā, 7 no 18 Latgalē, 1 no 25 Vidzemē, 1 no 15 Zemgalē un 0 no 14 Kurzemē. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 6 vietas — TSP, 5 — "Līdztiesība", 4 — LSP, 1 — KP. Referendumā, kas notika vēlēšanu dienā, PCTVL iestājās par Pilsonības likuma liberalizāciju, un šī nostāja guva vairākuma atbalstu.

1999. gadā apvienība kopā ar LSDSP panāca referenduma rīkošanu, lai saglabātu plašākas tiesības saņemt pensijas, bet zaudēja. Par Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju kļuva Alfrēds Rubiks. 2000. gadā "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" tika pārdēvēta par partiju "Līdztiesība", par tās vadītājiem kļuva Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs. PCTVL un LSDSP gadā panāca "Latvenergo" privatizācijas procesa pārtraukšanu.

Pirms 2001. gada pašvaldību vēlēšanām Krievu partija izstājās no PCTVL apvienības, tomēr daudzi tās biedri, ieskaitot Saeimas deputātu Solovjovu, iestājās TSP. PCTVL Rīgas domē saņēma 13 vietas no 60 (7 vietas "Līdztiesības" izvirzītiem kandidātiem, 5 — TSP, 1 — LSP) ar 21,34 % balsu un iestājās LSDSP vadītajā Rīgas Domes koalīcijā. Kopumā PCTVL piedalījās vēlēšanās 13 pašvaldībās, un 12 no tām ieguva[4] 32 mandātus. Pēc 2004. gada aptaujas datiem PCTVL vēlētāji vairumā bija krievvalodīgie.[5][6]

7. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Kaļķu ielā 24 Rīgā — uzvarēts[7];
  • par bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu Olainē — zaudēts[8];
  • par nama Mārstaļu ielā 6 Rīgā, nodošanu Diplomātiska servisa aģentūrai — zaudēts[9];
  • par ierobežojumiem nepilsoņu, ārzemnieku un bezvalstnieku pensiju apdrošināšanas stāžam — zaudēts[10];
  • par ierobežojumiem to personu sociālajai apdrošināšanai, par kurām iemaksas veic citas personas — uzvarēts[11];
  • par RAU likvidāciju un LMA reorganizāciju — zaudēts[12];
  • par ierobežojumiem augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībai tirgos ārpus slēgtām telpām — uzvarēts[13];
  • par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Elizabetes ielā 57 Rīgā — uzvarēts[14];
  • Par Ministru kabineta rīkojumu "Latvenergo" noslēgt neizdevīgo līgumu ar SIA "WINDAU" — uzvarēts[15];
  • par liegšanu 1991. gada virknes opozīcijas organizāciju aktīvistiem un bijušiem VDK darbiniekiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldībās — zaudēts,[16] 3 tiesnešiem no 7 atbalstot[17] pieteikumu.

Pirms 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Vienotā Latvijā" un "Полёт пчелы". Apvienības programmā[18] pirmoreiz tika iekļauta prasība pēc pilsonības "nulles varianta".

Krievu skolu aizstāvības štāba 2003. gadā rīkots protesta gājiens pret 2004. gadā paredzēto Latvijas mazākumtautību skolu pāreju uz divvalodu izglītību.

PCTVL 8. Saeimas vēlēšanās ieguva[19] 25 mandātus no 100 (10 no 28 Rīgā, 9 no 17 Latgalē, 3 no 26 Vidzemē, 2 no 15 Zemgalē, 1 no 14 Kurzemē) ar 19,00 % balsu. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 12 TSP izvirzītiem kandidātiem, 5 LSP, 8 "Līdztiesībai". 2003. gadā februārī no apvienības izstājās Tautas Saskaņas partija, kurai pievienojās daļa apvienībā palikušo partiju biedru, bet jūnijā аrī Latvijas Sociālistiskā partija. Daļa šo partiju aktīvistu kopā ar "līdztiesībniekiem" augustā radīja partiju "Brīvā izvēle tautu Eiropā" ar Jakovu Plineru un Nikolaju Kabanovu priekšgalā, kas iestājās blokā. Rezultātā rudenī PCTVL palika ar 6 Rīgas domes un 6 Saeimas deputātiem, abām partijām darbojoties kā vienotai organizācijai. 2003. gada aprīlī "Līdztiesība" pieņēma jauno programmu,[20] un septembra referendumā bloks saskaņā ar to atbalstīja[21] iestāšanos ES. Tajā pašā gadā sāka nākt klajā PCTVL draudzīgais nedēļraksts krievu valodā "Rakurss" (Ракурс). 2003. gadā PCTVL kļuva par Krievu skolu aizstāvības štāba vienu no dibinātājiem un aktīvāko dalībnieku. Apvienība iebilda pret izglītības reformu mazākumtautību vidusskolās un aizliegumu valstij finansēt nelatviešu mācībvalodas privātskolas. Divas lietas Satversmes tiesā, kas bija ierosinātas kopā ar bijušajiem apvienības līdzdalībniekiem, daudzas masu demonstrācijas un mītiņi, kā arī nevardarbīgās pretestības un skaidrošanas akcijas noveda pie reformas daļējās atcelšanas un pie lēmuma par mazākumtautību privātskolu diskriminācijas neatbilstību Satversmei. 2004. gada februārī PCTVL frakcija bija viena no divām Saeimā, kas neatbalstīja[22] iestāšanos NATO. Dažus mēnešus 2004. gadā PCTVL atbalstīja Induļa Emša mazākuma valdību, bet atteica tai uzticību reformas-2004 ieviešanas dēļ.

2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanās bloks ieguva[23] 10,66 % balsu un vienu vietu Eiroparlamentā no deviņām, kas bija atvēlētas Latvijai. Par deputāti kļuva Tatjana Ždanoka, kas iestājās Zaļo un Eiropas Brīvās alianses frakcijā kā EBA pārstāve.

Gājiens pret nepilsonību (2005)

2005. gada pašvaldību vēlēšanās PCTVL ieguva[24] 13,68 % balsu un 9 mandātus Rīgas domē, pārejot opozīcijā. Ievērības vērts gadījums notika Vangažos, kur vēlēšanās piedalījās[25] saraksts "PAR CILVĒKA TIESĪBĀM VIENOTĀ VANGAŽU PILSĒTĀ", kurš nebija PCTVL atbalstīts. Kopumā PCTVL piedalījās vēlēšanās 20 pašvaldībās, un 18 no tām ieguva kopā 33 mandātus. Eiropas līmenī apvienība iestājās jaunizveidotajā ES Krievu partiju federācijā.[26] 2006. gada jūnijā PCTVL kongresā bija pieņemta jaunā programma[27]; atbalstu apvienībai pauda[28] izdevniecību "Fenster" un "Petits" pārstāvji A. Kozlovs un K. Zagorovska, kas drīz tika iekļauti apvienības sarakstā Saeimas vēlēšanām. PCTVL biedru skaits jūnijā sasniedza[29] 576 cilvēkus. Pēc "Delnas" pētījuma[30] datiem, PCTVL tika konstatēts vismazākais lielo ziedotāju īpatsvars partijas ienākumos no ievērojamām partijām. 2006. gada augustā pirmoreiz PCTVL pārstāve kļuva[31] par domes priekšsēdētāju (I. Andrejeva Sedā). Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Kreisā alternatīva" un "Левая альтернатива".

8. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par ierobežojumiem apraidei mazākumtautību valodās — uzvarēts[32] (visi ierosinātāji — PCTVL deputāti);
  • par Latvijas atbalstu ASV un to sabiedroto operācijai Irākā[33] — atteikts ierosināt lietu;
  • par nepilsoņa statusa atņemšanu emigrantiem — uzvarēts[34];
  • par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes kompetenci — zaudēts[35];
  • par sadarbības ar VDK konstatēšanas termiņu un sekām — zaudēts[36];
  • par mazākumtautību vidusskolu pārvešanu pārsvarā uz latviešu mācībvalodu — zaudēts[37];
  • par nelatviešu mācībvalodas privātskolu publiskā finansējuma aizliegumu — uzvarēts[38];
  • par vēlēšanu tiesību ierobežojumu 1991. gada opozīcijas aktīvistiem un VDK darbiniekiem pašvaldību un Saeimas vēlēšanu likumos (atkārtoti) — zaudēts,[39] vienam tiesnesim izsakot atsevišķās domas[40];
  • par ierobežojumiem sapulču, gājienu un piketu rīkošanai — uzvarēts[41];
  • par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā — uzvarēts[42];
  • par Nacionālās Radio un televīzijas padomes kompetenci — zaudēts.[43]

2006. gada 9. Saeimas vēlēšanās PCTVL ieguva[44] 6 mandātus no 100 (3 no 29 Rīgā, 1 no 16 Latgalē, 1 no 26 Vidzemē, 1 no 15 Zemgalē) ar 6,03 % balsu. No parlamentā iekļuvušajiem sarakstiem PCTVL bija vienīgais, kuram KNAB nepiemēroja sodu par finansēšanas pārkāpumiem Saeimas vēlēšanās.[45] 2007. gada pavasarī apvienība atbalstīja[46] referendumu par grozījumiem nacionālās drošības likumos. PCTVL kongresā 2007. gada 19. jūnijā tika nolemts[47] pārveidot apvienību par vienotu partiju vārdā "PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un bija pieņemti topošās partijas statūti.[48] Oktobrī Uzņēmumu reģistrs veica apvienotās partijas pārreģistrāciju. Partija atbalstīja 2008. gada referendumos izskatītos likumprojektus par Satversmes[49] un likuma "Par valsts pensijām"[50] grozījumiem. 2009. gada Eiroparlamenta vēlēšanās PCTVL ieguva trešo vietu. 2010. gadā partija iestājās Eiropas Brīvajā aliansē. 9. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par darba devēja tiesībām apturēt streiku ar vēršanos tiesā — zaudēts.[51]
  • par Ķengaraga dīķa apbūvi — zaudēts,[52] 1 tiesnesei no 3 atbalstot pieteicējus.[53]
  • par Administratīvo pārkāpumu kodeksa vairākiem pantiem — atteikts ierosināt lietu.[54]
  • par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un ČAES avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu — uzvarēts.[55]
  • par nepilsoņu pensijas stāža aprēķināšanu — zaudēts,[56][57]
  • par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām — zaudēts,[58]
  • Par virkni Kredītiestāžu likuma normu — zaudēts.[59]

10. Saeimā un 11. Saeimā PCTVL neiekļuva. 2011. gadā partija atbalstīja Saeimas atlaišanu tautas nobalsošanā[60] un (norādot, ka uzskata par nevēlamu likt referendumā divkopienu valstī jautājumus, kuros kopienu viedokļi ir pretrunīgi, bet Nacionālās apvienības grozījumu Satversmē virzīšanas apstākļos uzskatot par nepieciešamu krievu kopienai izrādīt konsolidētu nostāju) parakstu vākšanu zem Satversmes grozījumiem par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.[61] Partijas līdzpriekšēdētāja amatā J. Sokolovski 2011. gadā nomainīja Miroslavs Mitrofanovs. 2012. gadā pēc PCTVL Jēkabpils domes deputātes Nataļjas Čehovas pieteikuma Satversmes tiesa ierosināja lietu par valodas prasībām pašvaldības deputātiem, bet 2013. gadā noraidīja Čehovas sūdzību.[62]

2014. gada maijā Latvijas Krievu savienība ieguva 1 no 8 Latvijas mandātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās (vietu parlamentā saglabāja T. Ždanoka). 13. Saeimas vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 3,2% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 20 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.[63]

2019. gadā Latvijas Krievu savienība ieguva 1 no 8 Latvijas mandātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās (vietu parlamentā no jauna ieguva T. Ždanoka). 2020. gadā LKS iekļuva Rīgas Domē ar 4 vietām no 60.

2023. gada 2. maijā, partija kopā ar Centra partiju izveidoja politisko partiju apvienību "Pamats-LV".[64]

Vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti Latvijā (%; balsis) Deputāti Sarakstā partijas
1998. 7. Saeimas vēlēšanas 14,12; 135 700
16 / 100
 "Līdztiesība", TSP, LSP, KP
2002. 8. Saeimas vēlēšanas 19,00; 189 088
25 / 100
 "Līdztiesība", TSP, LSP
2006. 9. Saeimas vēlēšanas 6,03; 54 684
6 / 100
 "Līdztiesība", BITE
2010. 10. Saeimas vēlēšanas 1,43; 13 847
0 / 100
 PCTVL, "Mūsu izvēle"
2011. 11. Saeimas vēlēšanas 0,78; 7109
0 / 100
 PCTVL
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 1,58; 14 390
0 / 100
 LKS
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 3,20; 27 014
0 / 100
 LKS
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 3,63; 33 203
0 / 100
 LKS

Eiroparlamenta vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti Latvijā (%; balsis) Deputāti Sarakstā partijas
2004. 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 10,66; 61 401
1 / 9
 "Līdztiesība", BITE
2009. 7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 9,66; 76 436
1 / 8
 PCTVL
2014. 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 6,38; 28 303
1 / 8
 LKS
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 6,24; 29 546
1 / 8
 LKS

Pašvaldību vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti Rīgā (%; balsis) Deputāti Rīgā Sarakstā partijas
2001. Pašvaldību vēlēšanas 21,34; 45 507
13 / 60
 "Līdztiesība", TSP, LSP
2005. Pašvaldību vēlēšanas 13,68; 27 728
9 / 60
 "Līdztiesība", BITE
2009. Pašvaldību vēlēšanas 2,7; 6519
0 / 60
 PCTVL, LJP, ML
2020. Rīgas domes vēlēšanas 6,52; 11 170
4 / 60
 LKS

2021. gada pašvaldību vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skatīt arī: 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās Olaines, Rēzeknes, Aizkraukles, Ludzas, Ropažu, Salaspils, Mārupes, Valmieras un Ogres novadā, kā arī Daugavpilī, Jelgavā un Jūrmalā.

Novads/Pilsēta Vēlēšanu rezultāts Deputātu vietas
Balsis Procenti
Daugavpils 1458 8,22%
1 / 15
Jelgava 946 8,14%
1 / 15
Olaines novads 210 5,65%
1 / 15
Rēzeknes novads 240 3,71%
0 / 19
Aizkraukles novads 178 2,31%
0 / 19
Ludzas novads 153 2,23%
0 / 15
Ropažu novads 135 1,79%
0 / 19
Jūrmala 206 1,42%
0 / 15
Salaspils novads 53 1,13%
0 / 15
Mārupes novads 52 0,65%
0 / 19
Valmieras novads 83 0,53%
0 / 19
Ogres novads 64 0,37%
0 / 23

Redzamākie pārstāvji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdes līdzpriekšsēdētāji: Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs. Frakcijas vadītāji Saeimā bija J. Jurkāns (1998—2003), J. Sokolovskis (2003), J. Pliners (2003—2010).

Partijas birojā amata pēc ietilpst kongresā ievēlamie līdzpriekšsēdētāji. Pārējos biroja locekļus no sava vidus ievēlē valde,[65] kas sastāv no 3 valdes līdzpriekšsēdētājiem un vēl 24 valdes locekļiem, kurus arī ievēlē kongress.

Vēlēšanu tiesības ierobežotas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Tatjana Ždanoka, Eiropas Parlamenta deputāte no 2004. gada līdz 2024. gadam, nevar kandidēt Saeimā, Eiropas Parlamentā un pašvaldību domēs (padomēs).
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
PCTVL logotips 12. Saeimas vēlēšanu laikā
PCTVL logotips 12. Saeimas vēlēšanu laikā 

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-02-09.
  2. ↑ PCTVL pārtop par Latvijas Krievu savienību LETA, 2014-01-18
  3. ↑ «7. Saeimas vēlēšanu rezultāti». Cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-02-22. Skatīts: 2011-10-07.
  4. ↑ «2001. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti». Cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-10-11. Skatīts: 2011-10-07.
  5. ↑ "Latvijas faktu" Rīgas vēlētāju profili (2004—2005) — 87,3 % PCTVL potenciālo vēlētāju ir nelatvieši
  6. ↑ Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits (2005) — 97. lpp. — 19 % PCTVL piekritēju ir latvieši, 74 % austrumslāvi (2004. gada Nikolo grupas dati)
  7. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2002-10-04». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2011-10-07.
  8. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2002-14-04». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2011-10-07.
  9. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2001-03-04». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2011-10-07.
  10. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2001-02-0106». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2011-10-07.
  11. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2000-08-0109». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2011-10-07.
  12. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2000-01-04». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2011-10-07.
  13. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2000-07-0409». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2011-10-07.
  14. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2000-06-04». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2011-10-07.
  15. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 04-07(99)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-10-19. Skatīts: 2011-10-07.
  16. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2000-03-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-06-15. Skatīts: 2011-10-07.
  17. ↑ Satversmes tiesas tiesnešu A. Endziņa, J. Jelāgina un A. Ušackas atsevišķās domas lietā Nr. 2000-03-01 Arhivēts 2019-06-07 Wayback Machine vietnē.
  18. ↑ «PCTVL programma 8. Saeimas vēlēšanām, pctvl.lv». Pctvl.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-06-01. Skatīts: 2011-10-07.
  19. ↑ «8. Saeimas vēlēšanu rezultāti». Cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-17. Skatīts: 2011-10-07.
  20. ↑ "Līdztiesības" programma Arhivēts 2007. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē. (2003—2006)
  21. ↑ Rakurss, 20.09.2003.
  22. ↑ Izstrādātsmendo. «Saeimas balsojums par likumu "Par Ziemeļatlantijas līgumu" 26.02.2004». Saeima.lv, 2004-02-26. Skatīts: 2011-10-07.
  23. ↑ «6. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti Latvijā». Cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-01. Skatīts: 2011-10-07.
  24. ↑ 2005. gada pašvaldību vēlēšanu Arhivēts 2013. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. un atkārtoto vēlēšanu Rēzeknē Arhivēts 2006. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē. rezultāti
  25. ↑ «cvk.lv». Cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-06-01. Skatīts: 2011-10-07.
  26. ↑ Русские партии ЕС объединяются BBC
  27. ↑ PCTVL rīcības programma Arhivēts 2017. gada 16. aprīlī, Wayback Machine vietnē. 03.06.2006.
  28. ↑ "Вести сегодня", 05.06.2006. "Левый марш ЗаПЧЕЛ"
  29. ↑ «politika.lv». Politika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 20090601. Skatīts: 2011-10-07.
  30. ↑ «delna.lv». Delna.lv. Skatīts: 2011-10-07.
  31. ↑ "Вести сегодня", 21.08.2006. Праздник города Седа с ЗаПЧЕЛ Arhivēts 2016. gada 6. augustā, Wayback Machine vietnē.
  32. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2003-02-0106». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2011-10-07.
  33. ↑ Saeimas deputātu pieteikums Satversmes tiesai[novecojusi saite]
  34. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2004-15-0106». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  35. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2003-20-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  36. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2004-13-0106». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  37. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2004-18-0106». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  38. ↑ Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2005-02-0106[novecojusi saite]
  39. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2005-13-0106». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  40. ↑ Satversmes tiesas tiesneša J. Jelāgina atsevišķās domas lietā Nr. 2005-13-0106 Arhivēts 2017. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē.
  41. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2006-03-0106». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2016-07-28.
  42. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2006-07-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2016-07-28.
  43. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2006-05-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2016-07-28.
  44. ↑ «9. Saeimas vēlēšanu rezultāti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. augustā. Skatīts: 2007. gada 7. maijā.
  45. ↑ Pārskats "Par atklātajiem partiju finansēšanas pārkāpumiem Saeimas vēlēšanās 2006. gadā", KNAB, 24.10.2007.
  46. ↑ «Atbalstīsim referendumu! pctvl.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  47. ↑ «PCTVL 4. kongresa lēmums par apvienības pārveidošanu vienotā partijā pctvl.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  48. ↑ PCTVL Statūti (2007; ar 2009. gada grozījumiem) rusojuz.lv Arhivēts 2016. gada 6. augustā, Wayback Machine vietnē., krieviski
  49. ↑ «PCTVL V kongresa rezolūcija - sk. 6. pkt.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. februārī. Skatīts: 2016. gada 1. augustā.
  50. ↑ «Par tiesībām uz cilvēka cienīgām vecumdienām!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. februārī. Skatīts: 2016. gada 1. augustā.
  51. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2006-42-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  52. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2008-03-03». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-12-29. Skatīts: 2016-07-28.
  53. ↑ «Tiesneses K. Krūmas atsevišķās domas lietā Nr. 2008-03-03». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-09-27. Skatīts: 2016-07-28.
  54. ↑ ST nevērtēs valsts valodas likuma neievērošanas sodu atbilstību Satversmei — nra.lv[novecojusi saite]
  55. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2009-46-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 27. septembrī. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  56. ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-20-0106». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  57. ↑ Бузаев подал в иск в защиту пенсионеров-неграждан
  58. ↑ «ST spriedums lietā Nr. 2010-17-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  59. ↑ «ST spriedums lietā Nr. 2010-60-01». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  60. ↑ PCTVL iestājas par Saeimas atlaišanu! Arhivēts 2019. gada 26. maijā, Wayback Machine vietnē. pctvl.lv
  61. ↑ Заявление бюро партии ЗаПЧЕЛ Arhivēts 2016. gada 17. jūnijā, Wayback Machine vietnē.(krieviski)
  62. ↑ Spriedums lietā Nr. 2012-24-03 Arhivēts 2016. gada 15. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Satversmes tiesa
  63. ↑ «Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-07. Skatīts: 2018-10-08.
  64. ↑ «Ždanokas un Mitrofanova vadītā Krievu savienība izveido apvienību ar "Centra partiju"». lsm.lv (latviešu). 2023-05-02. Skatīts: 2023-05-02.
  65. ↑ [rusojuz «Члены правления rusojuz.lv»]. Skatīts: 2020. gada 17. aprīlī.

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Partija "Līdztiesība". PCTVL: īsumā par programmu, struktūru, vēsturi — Rīga, 2002 — 28 lpp.
  • Ne tauta pret tautu, bet kopā pret tumsu! — Rīga, 2002 — 48 lpp.
  • PCTVL: par tevi un taviem tuviniekiem — Rīga, 2006 — 16 lpp.
  • Программа ЗаПЧЕЛ и отчёт о работе фракции в VIII Сейме Латвии — Рига, 2006 — 40 с.
  • Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — Rīga: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 388.—394. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saeimā pārstāvētās partijas
Reģionālās partijas
Citas partijas
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Krievu_savienība&oldid=4160549"