Solvita Āboltiņa

Solvita Āboltiņa
	Solvita Āboltiņa 2014. gadā
	Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja
	Amatā; 2010. gada 2. novembris — 2014. gada 4. novembris
Vietnieks (i)	Gundars Daudze; Andrejs Klementjevs; Jānis Vucāns; Inga Bite; Inese Lībiņa-Egnere;
Prezidents	Valdis Zatlers; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis; Laimdota Straujuma;
Priekštecis	Gundars Daudze
Pēctecis	Ināra Mūrniece
	Latvijas Republikas tieslietu ministre
	Amatā; 2004. gada 2. decembris — 2006. gada 7. aprīlis
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Aigars Kalvītis
Priekštecis	Vineta Muižniece
Pēctecis	Guntars Grīnvalds
Dzimšanas dati	1963. gada 19. februārī (61 gads); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	latviete
Politiskā partija	Jaunais laiks (2002—2011); Vienotība (2011—2017)
Dzīvesbiedrs(-e)	Jānis Āboltiņš
Bērni	Anna un Artūrs
Profesija	juriste
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte

Solvita Āboltiņa (agrāk Solvita Mellupe; dzimusi 1963. gada 19. februārī^[2] Rīgā^[3]) ir latviešu juriste un politiķe, vairāku Saeimu deputāte, pārstāvējusi partiju "Vienotība" (bijusi tās valdes priekšsēdētāja) un partiju "Jaunais laiks". Bijusi tieslietu ministre (2004—2006) un Saeimas priekšsēdētāja (2010—2014). Kopš 2018. gada — Latvijas vēstniece Itālijā.

Biogrāfija

1981. gadā beigusi Rīgas 5. vidusskolu, 1986. gadā absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti.^[4] Pirms politiskās darbības sākuma strādājusi ārlietu dienestā un kopš 1995. gada vadījusi Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu.

Politiskā darbība

Politikā darbojas kopš 2001. gada.^[5] Iesaistījās "Jaunajā laikā" kopš partijas pirmsākumiem, bija tās programmas sadaļu "Korupcijas apkarošana" un "Tiesību aizsardzības sistēma" izstrādes darba grupu vadītāja. Netika ievēlēta 8. Saeimā, bet ieņēma deputātes vietu uz laiku Ingūnas Rībenas vietā. Bija 8. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekle.^[6] No 2004. līdz 2006. gadam bija tieslietu ministre Aigara Kalvīša valdībā.^[7]

2006. gadā Solvitu Āboltiņu ievēlēja 9. Saeimā, bet pēc "Jaunā laika" nokļūšanas valdībā 2009. gadā viņa ieņēma Saeimas priekšsēdētāja biedres amatu. No 2008. gada 2. marta bija partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja. No 2010. gada politiskās apvienības "Vienotība" valdes līdzpriekšsēdētāja, 2011. gada martā rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no "Pilsoniskās savienības" līdera Ģirta Valda Kristovska.^[8]

2010. gadā viņu ievēlēja 10. Saeimā no "Vienotības" saraksta un pirmajā Saeimas sēdē 2010. gada 2. novembrī ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.^[9]

2011. gadā Saeimas ārkārtas velēšanās ievēlēta 11. Saeimā. 18. oktobrī, pēc tam, kad dienu iepriekš par Saeimas priekšsēdētāju neizdevās ievēlēt Valdi Zatleru,^[10] ar 51 balsi "par" S. Āboltiņu atkārtoti ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.^[11]

2012. gada 1. decembrī S. Āboltiņu pārvēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju, citi kandidāti valdes priekšsēdētāja amatam netika izvirzīti.^[12]

12. Saeimas vēlēšanās 2014. gada rudenī S. Āboltiņa Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika ceturtā starp "Vienotības" kandidātiem un Saeimā netika ievēlēta. Viņa bija procentuāli visbiežāk svītrotā "Vienotības" kandidāte (viņu Saeimā nevēlējās redzēt 27% saraksta atbalstītāju Kurzemē).^[13] Vietu 12. Saeimā S. Āboltiņa ieguva, kad vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais Jānis Junkurs jau pirmajā jaunā parlamenta darbības dienā nolēma atteikties no deputāta mandāta.

2014. gada decembrī partijas kopsapulcē S. Āboltiņa atkal tika ievēlēta par partijas "Vienotība" vadītāju,^[14] taču pēc Laimdotas Straujumas valdības demisijas 2015. gada decembrī viņai neizdevās kļūt par Ministru Prezidenti.^[15] Partijas "Vienotība" ārkārtas kongresā 2016. gada 4. jūnijā viņa vairs nepretendēja uz valdes priekšsēdētājas amatu.^[16] 2017. gada novembrī S. Āboltiņa tika izslēgta no partijas "par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu".^[17] Gada nogalē nolika deputāta mandātu.

Diplomātisks darbs

Darbu Ārlietu ministrijā S. Āboltiņa uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk – Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja.^[18] No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore.

No 2018. gada 5. februāra viņa sāka pildīt Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amata pienākumus, vēl viņai tika piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.^[19] 2018. gada 31. jūlijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis pasniedza S. Āboltiņai akreditācijas vēstules ka Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Itālijas Republikā. S. Āboltiņa amatā nomainīja Arti Bērtuli, kurš strādāja Itālijā kopš 2013. gada augusta. Pēc akreditācijas vēstules saņemšanas bijusī politiķe žurnālistiem skaidroja, ka, pateicoties Itālijai, Latvija ieguvusi savu de iure atzīšanu un šobrid viņa redz savu uzdevumu valsts prezidenta vizītes organizēšanā Itālijā.^[20]

Atsauces

↑ «Solvitas Āboltiņas sievišķīgās viltības». Kasjauns.lv. 2010-12-27. Skatīts: 2011-11-11.
↑ «Biogrāfija». Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-07-24. Skatīts: 2011-11-11.
↑ Solvita Āboltiņa Vienotība
↑ DELFI. «'Vienotība' paziņo 'lokomotīves', Zemgalē rezervē vietu Ēlertei». Delfi.lv. Skatīts: 2011-11-11.
↑ Gerda Pulkstene, TVNET. «Solvita Āboltiņa: Būt sievietei – brīnišķīgākais, kas ar tevi var notikt». Tvnet.lv. Skatīts: 2011-11-11.
↑ «8. Saeimas profils». Titania.saeima.lv. 2003-04-29. Skatīts: 2011-11-11.
↑ Solvita Āboltiņa
↑ «Par "Vienotības" priekšsēdētāju kļūst Solvita Āboltiņa». Easyget.lv. 2011-03-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-12-11. Skatīts: 2011-11-11.
↑ DELFI. «Apstiprina Saeimas prezidiju; PLL paliek bez amatiem (plkst.17:30)». Delfi.lv. Skatīts: 2011-11-11.
↑ DELFI. «Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs». Delfi.lv. Skatīts: 2011-11-11.
↑ DELFI. «Par Saeimas priekšsēdētāju vēlreiz kļūst Āboltiņa». Delfi.lv. Skatīts: 2011-11-11.
↑ Āboltiņa turpinās vadīt Vienotību; Zaķi valdē nepārvēl Diena.lv
↑ «ir - Kas uzvarēja 12.Saeimas vēlēšanās?». www.irlv.lv. Skatīts: 2018-08-19.^{[novecojusi saite]}
↑ Svētki, kuros visi nepriecājās Diena.lv
↑ LOSKUTOVS: ĀBOLTIŅA DIVAS REIZES MĒĢINĀJA PIERUNĀT STRAUJUMU ATKĀPTIES lat.mixnews.lv 2016. gada 15. janvārī
↑ Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā
↑ VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas "Vienotības" oficiālā mājaslapa
↑ Solvita Martinsone. «Akreditācijas vēstules saņem Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa». www.mfa.gov.lv. Skatīts: 2018-08-19.
↑ Filips Lastovskis. «Āboltiņa sāk darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā». delfi.lv, 2018. gada 5. februārī. Skatīts: 2018. gada 17. februārī.
↑ «Āboltiņa sola vēstnieces amatā organizēt Vējoņa vizīti Itālijā». Skatīts: 2018-08-19.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Solvita Āboltiņa.
CV Saeimas mājaslapā
CVK profils
11. Saeimas profils

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Vineta Muižniece	Latvijas tieslietu ministre 2004. gada 2. decembris — 2006. gada 7. aprīlis	Pēctecis: Guntars Grīnvalds
Priekštecis: Arturs Krišjānis Kariņš	"Jaunā laika" valdes priekšsēdētāja 2008. gada 2. marts — 2011. gada 6. augusts	Pēctecis: partija iekļāvusies "Vienotībā"
Priekštecis: Gundars Daudze	Saeimas priekšsēdētāja 2010. gada 2. novembris — 2014. gada 4. novembris	Pēctecis: Ināra Mūrniece
Priekštecis: Ģirts Valdis Kristovskis	"Vienotības" valdes priekšsēdētāja 2011. gada 15. marts — 2016. gada 4. jūnijs	Pēctecis: Andris Piebalgs
Priekštecis: Artis Bērtulis	Latvijas vēstniece Itālijas Republikā 2018. gada 1. septembris — pašlaik	Pēctecis: *amatā*

[1] «Solvitas Āboltiņas sievišķīgās viltības». Kasjauns.lv. 2010-12-27. Skatīts: 2011-11-11.

[2] «Biogrāfija». Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-07-24. Skatīts: 2011-11-11.

[3] Solvita Āboltiņa Vienotība

[4] DELFI. «'Vienotība' paziņo 'lokomotīves', Zemgalē rezervē vietu Ēlertei». Delfi.lv. Skatīts: 2011-11-11.

[5] Gerda Pulkstene, TVNET. «Solvita Āboltiņa: Būt sievietei – brīnišķīgākais, kas ar tevi var notikt». Tvnet.lv. Skatīts: 2011-11-11.

[6] «8. Saeimas profils». Titania.saeima.lv. 2003-04-29. Skatīts: 2011-11-11.

[7] Solvita Āboltiņa

[8] «Par "Vienotības" priekšsēdētāju kļūst Solvita Āboltiņa». Easyget.lv. 2011-03-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-12-11. Skatīts: 2011-11-11.

[9] DELFI. «Apstiprina Saeimas prezidiju; PLL paliek bez amatiem (plkst.17:30)». Delfi.lv. Skatīts: 2011-11-11.

[10] DELFI. «Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs». Delfi.lv. Skatīts: 2011-11-11.

[11] DELFI. «Par Saeimas priekšsēdētāju vēlreiz kļūst Āboltiņa». Delfi.lv. Skatīts: 2011-11-11.

[12] Āboltiņa turpinās vadīt Vienotību; Zaķi valdē nepārvēl Diena.lv

[13] «ir - Kas uzvarēja 12.Saeimas vēlēšanās?». www.irlv.lv. Skatīts: 2018-08-19.^{[novecojusi saite]}

[14] Svētki, kuros visi nepriecājās Diena.lv

[15] LOSKUTOVS: ĀBOLTIŅA DIVAS REIZES MĒĢINĀJA PIERUNĀT STRAUJUMU ATKĀPTIES lat.mixnews.lv 2016. gada 15. janvārī

[16] Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā

[17] VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas "Vienotības" oficiālā mājaslapa

[18] Solvita Martinsone. «Akreditācijas vēstules saņem Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa». www.mfa.gov.lv. Skatīts: 2018-08-19.

[19] Filips Lastovskis. «Āboltiņa sāk darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā». delfi.lv, 2018. gada 5. februārī. Skatīts: 2018. gada 17. februārī.

[20] «Āboltiņa sola vēstnieces amatā organizēt Vējoņa vizīti Itālijā». Skatīts: 2018-08-19.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]