Tukums

Tukums
Tukums;
	Novada pilsēta
	Tukuma centrs
; Karogs	; Ģerbonis
	Tukums
	Koordinātas: 56°58′0″N 23°9′12″E / 56.96667°N 23.15333°EKoordinātas: 56°58′0″N 23°9′12″E / 56.96667°N 23.15333°E
Valsts	Latvija
Novads	Tukuma novads
Pilsētas tiesības	kopš 1795. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Tukkum, Tuckum
Platība
• Kopējā	13,6 km2
• sauszeme	13,5 km2
• ūdens	0,2 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	16 318
• vieta	13
• blīvums	1 209,6 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3101, LV-3102, LV-3104
Tālruņu kods	(+371) 631
Mājaslapa	www.tukums.lv
	Tukums Vikikrātuvē

Tukums ir pilsēta Latvijā, Tukuma novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Kurzemes^[4] austrumu daļā pie Slocenes upes krastiem. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir 13. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.^[5] Tukums ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls, kas to savieno ar Jelgavu, Rīgu un Ventspili. Darbojas divas dzelzceļa stacijas — Tukums I un Tukums II.^[6]

Nosaukums

Pilsētas nosaukums cēlies no Baltijas somu valodām: vai nu no Tukku magi (mūsdienu lībiešu: Tukā mō), kas skaidrojams kā "pakalnu rinda" vai "kaudžu kalni" vai arī, pēc citas hipotēzes, vietvārds cēlies no līvu vārdiem tutkam maa — "gala zeme".^[7]

Vēsture

Pamatraksts: Tukuma vēsture

Vēstures avotos Tukuma (latīņu: Tuckemen) vārds pirmo reizi minēts 1253. gada Kursas dalīšanas līgumā.^[8] Livonijas ordenis Tukumā pie senā satiksmes ceļa, kas caur tagadējo Jūrmalu savienoja Rīgu ar Kuldīgu un tālāk ar Prūsiju, uzcēla ordeņa pili. Savas stratēģiskās nozīmes dēļ ("Kurzemes vārti") Tukuma pils bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa mestram, tajā pastāvīgi uzturējās nedaudz ordeņbrāļu un to izmantoja kā pārtikas un preču noliktavu. 1445. gadā pirmo reizi pie pils pieminēts Tukuma miests.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Tukums kļuva par virspilskunga rezidenci. Pēc tam, kad 1795. gadā Krievijas Impērija anektēja Kurzemes hercogisti, Tukumam piešķīra pilsētas tiesības. 1877. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga - Tukums. 1905. gada revolūcijas laikā pilsētā norisinājās bruņotā sacelšanās, kuras laikā gāja bojā 120 cilvēki.

1990. gada 29. maijā — PSRS sabrukuma laikā — Tukums kļuva par pirmo vietu Latvijas teritorijā, kur tika novākts Ļeņina piemineklis.^[9] Kopš 1995. gada pilsētā notiek ikgadējie Tukuma pilsētas svētki.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1797-2021)

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1797	1 232	—
1840	2 800	+1.93%
1863	3 398	+0.85%
1881	6 151	+3.35%
1897	7 555	+1.29%
1914	12 600	+3.05%
1920	4 433	−15.98%
1925	7 167	+10.08%
1930	7 658	+1.33%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	8 144	+1.24%
1941	6 926	−2.66%
1943	6 941	+0.11%
1959	10 832	+2.82%
1970	14 760	+2.85%
1979	18 895	+2.78%
1989	21 439	+1.27%
2000	18 886	−1.15%
2011	18 402	−0.24%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2012	18 078	−1.76%
2013	17 787	−1.61%
2014	17 606	−1.02%
2015	17 563	−0.24%
2016	17 369	−1.10%
2017	17 075	−1.69%
2018	16 937	−0.81%
2019	16 999	+0.37%
2021	16 691	−0.91%

Tautības

gads	iedzīvotāju skaits	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	čigāni	igauņi	vācieši	tatāri	un citi
1863	3398	492	114	krievi	0	14	0	1802	0	0	970	0	6
1881	6151	1988	107	krievi	0	3	0	2858	4	0	1189	0	2
1897	7555	3940	120	6	0	25	8	2296	0	2	1152	4	2
1925	7167	5507	89	2	nez.	43	22	1025	nez.	4	378	nez.	97
1930	7658	5937	95	44	nez.	41	22	968	nez.	11	448	nez.	92
1935	8144	6358	100	59	nez.	68	35	953	nez.	12	451	nez.	108
1970	14760	10083	3061	394	409	177	106	103	nez.	nez.	nez.	nez.	427
1979	18642	12281	4300	608	570	198	142	61	nez.	nez.	nez.	nez.	482
1989	21439	14097	4849	680	839	201	144	52	359	14	25	46	132
2000	18886	14393	2745	481	346	202	129	25	444	14	nez.	nez.	107
2011	18402	15309	1897	340	262	138	133	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	323
2021	16604	13917	1576	303	228	120	125	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	335

Saimniecība

2019. gadā šajā pilsētā tika pārstrādāta puse no Latvijas riepām. Tā ir otrā lielākā riepu pārstrādes rūpnīca Baltijas valstīs.^[10]

Izglītība

Tukumā atrodas Latvijas Universitātes (pirms tam Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas) Tukuma filiāle. Pilsētā darbojas arī piecas vispārizglītojošās skolas. No tām viena ir Valsts ģimnāzija (Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija), divas vidusskolas (Tukuma 2. vidusskola un Tukuma 3. vidusskola) un viena vakara un neklātienes skola (Tukuma vakara un neklātienes vidusskola), kā arī divas pamatskolas (Tukuma E.Birznieka-Upīša 1. pamatskola, un Tukuma internātpamatskola).

Par jaunākajiem tukumniekiem rūpējas 5 pirmskolas izglītības iestādes. Bez šīm izglītības iestādēm šeit darbojas arī Tukuma Mūzikas skola un Tukuma Mākslas skola, kurās skolēni var darboties ārpusskolas nodarbībās. Sporta nodarbības piedāvā Tukuma Sporta skola.^[11]

Kultūra

Tukumā darbojās Kultūras nams, kas ir daudzfunkcionāla pašvaldības kultūras institūcija, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt kultūras un mākslas pieejamību un mūžizglītību pilsētas un novada iedzīvotājiem. Tas veic saimniecisko un administratīvo darbu, organizē amatiermākslas kolektīvu nodarbības, kā arī īsteno pasākumus un citas kultūras nama aktivitātes, balstoties gan gadiem krātās tradīcijās, gan domājot par pilsētas un kultūras nama attīstību nākotnē.^[12]

Tukuma muzejs ir kultūrvides muzejs, kura krājumā ir izcila Latvijas modernās mākslas un historisma laikmeta muižu kungu māju interjera kolekcijas, Tukuma, Engures, Jaunpils, Kandavas novadu kultūrvēstures liecības, tostarp arī šo novadu etnogrāfisko tērpu un tekstīliju kolekcija, kas papildinās galvenokārt dāvinājumu veidā. Muzeja ekspozīcijas, mākslas, vēstures un etnogrāfijas izstādes, izglītojošās programmas, tālākizglītības kursi un kultūras pasākumi, plašais zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju klāsts top pētnieciskā darba rezultātā un sadarbībā ar daudziem Latvijas muzejiem un citām pētnieciskajām un atmiņas institūcijām.^[13]

Tukuma bibliotēka ir kultūras, izglītības, informācijas iegūšanas un pašizglītošanās vieta. Tā nodrošina informācijas avotu sistematizāciju, kā arī drukāto darbu, elektronisko avotu un citu dokumentu pieejamību iedzīvotājiem. Bibliotēka iedzīvotājiem nodrošina vairāk kā 73 800 drukāto darbu, 90 periodisko izdevumu, bezmaksas pieeju internetam un bibliotēkas veidotajām un abonētajām datubāzēm.^[14]

Uzņēmējdarbība

Tukuma novadā pēc teritorijas ir izvietotas dažādas uzņēmējdarbības nozares. Divas galvenās rūpniecības teritorijas ir Tukums un Pūre. Pakalpojumu un tirdzniecības zona izvietota Tukuma pilsētā. Lauksaimniecības un mežistrādes teritorijas aptver gandrīz visu pārējo novadu.

Tukuma pilsēta atrodas ērtā vietā arī no loģistikas viedokļa, jo pilsēta atrodas pāris kilometru attālumā no A10 autoceļa (Rīga - Ventspils). Attālums līdz Rīgai – 66 km, Ventspilij – 125 km, Liepājai – 168 km, Jelgavai – 54 km. Pilsētai cauri ved dzelzceļš, pa kuru regulāri kursē pasažieru vilcieni uz Rīgu un Jūrmalu, kā arī notiek kravu pārvadājumi. Cits nozīmīgs infrastruktūras objekts ir lidosta – Jūrmala Airport. Lidosta atrodas aptuveni 5 km no Tukuma robežas.

Lielākie uzņēmumi Tukumā ir "AS Tukuma piens", "SIA Skonto Plan Ltd", "SIA Skonto būve", "SIA Dekšņi", "SIA CSK Steel", "AS Tukuma straume", "SIA Vītoli AMI" un "SIA Telms".^[15]

Sports

Tukumā darbojās Sporta skola, kura dibināta 1954. gadā. Tajā ir 6 profesionālās ievirzes programmas: basketbols, ložu šaušana, vieglatlētika, volejbols, futbols un mākslas vingrošana.^[16]

Pilsētā ir arī ledus halle ar 58 x 28 m lielu ledus laukumu un tribīnēm ar 820 sēdvietām skatītājiem un tikpat daudz stāvvietām. Ledus laukums atbilst treniņu un sacensību rīkošanas prasībām hokejā un daiļslidošanā. Ikdienā hallē regulāri trenējas „Hokeja klubs Tukums” jaunie hokejisti un daiļslidotāji, kā arī amatieru hokeja komandas, notiek vietējā mēroga hokeja čempionāta spēles, bet darba dienu rīta stundās un nedēļas nogalēs darbojas publiskā slidotava.^[17]

Tukumā ir tādi sporta klubi, kā FK Tukums 2000, HK Tukums (hokejs), BK Tukums (basketbols), Tukuma vieglatlētikas klubs un Riteņbraukšanas klubs "KMK".^[18]

Apskates objekti

Artas Dumpes piemineklis - uzstādīts 1975. gadā. Lai arī pieminekļa nosaukums ir "Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem" un oficiālajā versijā tas veltīts padomju armijas karavīriem, tēlniecei jau tad, kad pieminekli veidojusi, bijusi arī pieminekļa būtības otrā versija. Viņa šo pieminekli veidoja kā latviešu spēka simbolu - vientuļu Kurzemes ozolu lauka vidū, ar nosaukumu "Ozols - spēka zari". Tā vidū atrodas māte, kas satur abās malās dēlus, kuri karojuši pretējās frontes pusēs.^[19]

Durbes pils - uzbūvēta 1671. gadā un vairākkārt pārbūvēta.^[20] Pils ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur pilnībā rekonstruēts 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vēsturiskais interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Tā uzskatāma par vienu no Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm, ko ietver ainavu parks un rotonda ar garāko gājēju tiltu Latvijā.^[21]
Pils tornis - uzskata, ka pils celtniecība uzsākta 1277. gadā. No lielās Livonijas ordeņa pils saglabājies vien neliels mūra fragments, savukārt 18. gadsimtā uzbūvētajā pils tornī pārmaiņus atradušās telpas gan cietuma, gan kroņa magazīna (labības klēts) vajadzībām.^[22]
Mākslas muzejs - Tukumā atrodas pirmais mākslas muzejs Latvijā, kurš izveidots 1935. gada decembrī, bet pirmo izstādi vēris vaļā 1936. gada janvārī.^[23]
Galerija "Durvis" - apskatāmas mūsdienu mākslas izstādes un nopērkami suvenīri piemiņai no Tukuma. Senatnīgo elpu galerijai piešķir tās iekārtošanas laikā atklātas 18. gadsimta rokoko stila durvis.^[24]
Brīvības laukums - vairāk nekā 600 gadu tas kalpojis par tirgus laukumu, kur tirgoties sabraukuši laucinieki no tuvākas un tālākas apkārtnes, zvejnieki no jūrmalciemiem un vietējie amatnieki. Līdz 1990. gadam, pašā pilsētas centrā, savu vietu bija ieņēmis Ļeņina piemineklis, bet mūsdienās laukumu rotā soliņi atpūtai, krāšņas puķu dobes un strūklaka.^[25]
Zigfrīda Annas Meierovica piemineklis - par godu Latvijas valsts simtgadei Tukuma vecpilsētā 2018. gada novembrī tika atklāts Z. A. Meierovica piemineklis. Tā autori ir tēlnieki Zane Elerte, Matīss Kalniņš un arhitekte Liene Līce. Tas atrodas skvērā pie Lielās un Jaunās ielas krustojuma, netālu no Brīvības laukuma un skolas, kurā mācījies izcilais valstsvīrs.^[26]
Durbes estrāde - Durbes parks kā kultūras norišu vieta izmantota jau sen. Tajā tikuši rīkoti Līgo svētki, lai izkoptu vietējo sabiedrisko dzīvi. 1928. gadā pirmajos Tukuma novada dziesmu svētkos kā goda viesi piedalījās dzejnieks Rainis, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un citas augstas valsts amatpersonas. 1957. gadā Durbes estrāde tika nopostīta lielajā vētrā, 1963. gadā tika uzbūvēta mūsdienās redzamā Durbes estrādes koka konstrukciju būve.^[27]

Ievērojamas personības

Tukumā dzimuši:

Johans Gotlībs Groške (1760—1828), hercoga Pētera galma ārsts, Pētera akadēmijas profesors;
Mordehajs Nuroks (1879—1962), politiķis;
Ādolfs Bļodnieks (1889—1962), politiķis;
Harijs Dīkmanis (1895—1979), jogas skolotājs un garīgo tekstu tulkotājs;
Bruno Kalniņš (1899—1990), politiķis;
Igors Činnovs (1909—1996), dzejnieks;
Edgars Andersons (1920–1989), vēsturnieks;
Ingeborga Levita (1926—2008), dzejniece un redaktore;
Georgs Andrejevs (1932—2022), ārsts un politiķis;
Žoržs Tikmers (1957), sporta organizators;
Dainis Kūla (1959), vieglatlēts;
Ints Ķuzis (1962—2022), policijas ģenerālis, Valsts Policijas priekšnieks;