Ivans Ivanovs
| Ivans Ivanovs | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
Amatā 1990 — 1993 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1937. gada 7. jūlijā[1] Daugavpils apriņķis,  Latvija |
| Tautība | krievs |
| Politiskā partija |
PSKP Līdztiesība LSP Saskaņa |
Ivans Ivanovs (dzimis 1937. gada 7. jūlijā Daugavpils apriņķī) ir Latvijas krievu inženieris un politiķis.
Bijušais zinātniskās ražošanas apvienības "Aviatransprocess" (CA 85. rūpnīcas) nodaļas vadītājs, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts (1990—1993),[2] ievēlēts no 38. Rīgas vēlēšanu apgabala. Viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju[3] un iesaistījās frakcijā "Līdztiesība". Augusta puča 1991. gada 21. augustā Ivans Ivanovs nobalsoja pret konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.
1993. gadā I. Ivanovs nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no "Līdztiesības" saraksta. 1994. gada pašvaldību vēlēšanās viņš tika ievēlēts Rīgas domē. 1994. gadā I. Ivanovs bija viens no Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) dibinātājiem. 1995. gadā nesekmīgi kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Sociālistiskās partijas. 1997. gada pašvaldību vēlēšanās atkal ievēlēts Rīgas domē.
1998. gadā I. Ivanovs nesekmīgi kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no Tautas Saskaņas partijas. 2001. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no PCTVL saraksta. Vēlētāju uzticību saglabāja arī 2005. gada pašvaldību vēlēšanās, kad ievēlēts Rīgas domē no apvienības "Dzimtene" un Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta. 2008. gadā I. Ivanovs iestājās partijā "Saskaņa" un apvienības "Saskaņas Centrs" Rīgas domes frakcijā. 2009. gada pašvaldību vēlēšanās atkal ievēlēts Rīgas domē, pārstāvot jauno politisko spēku.
2013. gada pašvaldību vēlēšanās I. Ivanovs nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē no "Saskaņas Centra" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienības, taču 2015. gadā viņš kļuva par Rīgas domes deputātu mirušā Viktora Fedotova vietā. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās vēlreiz nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē, taču arī šoreiz viņš kļuva par deputātu vēlāk, 2019. gadā ieņemot Eiropas Parlamentā ievēlētā partijas vadītāja Nila Ušakova vietu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Bērzs, Arnolds. Sarkanie burbuļi. R., 2011.
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts
- ↑ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||