Pāriet uz saturu

Cēsis

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Cēsis (stacija).
Cēsis
Novada pilsēta
Karogs: Cēsis
Karogs		Ģerbonis: Cēsis
Ģerbonis
Cēsis (Latvija)
Cēsis
Cēsis
Koordinātas: 57°18′45″N 25°16′31″E / 57.31250°N 25.27528°E / 57.31250; 25.27528Koordinātas: 57°18′45″N 25°16′31″E / 57.31250°N 25.27528°E / 57.31250; 25.27528
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Cēsu novads
Pilsētas tiesības kopš 1323. gada[1]
Citi
nosaukumi		 igauņu: Võnnu
lībiešu: Venden
poļu: Kieś
vācu: Wenden
Platība[2]
 • Kopējā 19,3 km2
 • sauszeme 18,7 km2
 • ūdens 0,6 km2
Iedzīvotāji (2024)[3]
 • kopā 14 699
 • blīvums 785,6 iedz./km2
Demonīms cēsnieks[4]
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-41(01-03)
Tālruņu kods (+371) 641
Mājaslapa www.cesis.lv
Cēsis Vikikrātuvē

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs. Cēsis atrodas 90 km no Rīgas. Gar pilsētu plūst Gaujas upe. Cēsis ir viena no vecākajām pilsētām Latvijā, Hanzas savienības pilsēta un viena no Livonijas ordeņa mestru rezidencēm (1237—1561). Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene, kā arī 14. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.[6]

Etimoloģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Cēsis, kā 1931. gadā rakstā ‘’Par Cēsu un Cesvaines vārdu’’ norādījis latviešu valodnieks Jānis Endzelīns, ir sens baltu tautu vārds. Cēsu apkārtnē, Raunā, Turaidā un citās vietās Vidzemē ir sastopami līdzīgi vietvārdi.[7]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Cēsu vēsture

Cēsu apkārtne bijusi apdzīvota jau kopš 8. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Te dzīvojuši somugru cilšu senči. Latviešu ciltis šeit ieradušās, domājams, 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.[7]

Cēsis izveidojās Gaujas ielejas malā starp latgaļu valsts Tālavas un Idumejas zemēm. 11. gadsimtā Cēsīs ieradās vendi, kuri apmetās Riekstu kalnā. Pēc tam, kad 1206. gadā Cēsu vendi pārgāja kristīgajā ticībā, Zobenbrāļu ordenis vendu pilī izveidoja savu cietoksni karagājieniem uz igauņu zemēm. 1237. gadā pēc zobenbrāļu sagrāves Saules kaujā Cēsu pils kļuva par jaunizveidotā Livonijas ordeņa mestra rezidenci un šeit sākās plaši pils pārbūves darbi.

1271. gadā dokumentā minēts, ka Cēsīm ir zīmogs ar Svētās Katrīnas attēlu. 1280. gadā Atskaņu hronikā minēts, ka Cēsu zemessargi Rīgas aizstāvēšanā pret zemgaļiem devušies ar sarkanbaltsarkanu karogu. 1284. gadā tika iesvētīta Cēsu baznīca kā Livonijas ordeņa Doma baznīca. 1383. gadā Cēsis jau minētas kā pilsēta, kuru aptvēra mūri ar trīs torņiem un četriem vārtiem. Arī ceļotājs Žilbērs de Lanuā 1413. gadā Cēsis aprakstīja kā lielu nocietinātu pilsētu: "No turienes [Siguldas] uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja minētā ordeņa mestram, un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis (une grosse ville fermée nommée Winde), kas ir komandantūra un pils."[8] Livonijas—Maskavijas karu laikā 1481. gadā uz Cēsu pili no Rīgas ordeņa pils tika pārvests Livonijas arhīvs, zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumi un Cēsis atkal kļuva par pastāvīgo Livonijas ordeņa galvaspilsētu. Cēsu labklājība un uzplaukums turpinājās visu Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga valdīšanas laiku — vairāk kā 40 gadus.

Livonijas kara laikā 1559.—1560. gadā Krievijas cara Ivana IV karaspēks nopostīja Cēsu pilsētu, bet pili neieņēma. 1577. gadā Cēsu pilī apmetās Livonijas karalis Magnuss. Lai gan Magnuss Cēsis jau bija apsolījis atdot krievu karaspēkam, pilsētas aizstāvji padoties atteicās. Nevēloties nonākt krievu rokās, Cēsu pili tās aizstāvji, skaitā ap 300, tostarp arī sievietes un bērni, paši uzspridzināja, paliekot aprakti zem tās drupām. 1578. gadā pili atkal aplenca ap 18 000 krievu un tatāru karavīru, bet šoreiz uzvaru guva pils aizstāvji. 1598. gadā Cēsis kļuva par Polijas—Lietuvas kopvalsts pārvaldītās Pārdaugavas Livonijas hercogistes Cēsu vaivadijas galveno pilsētu.

Poļu-zviedru kara laikā Cēsis 1621. gadā ieņēma Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs.[9] Lielā Ziemeļu kara laikā 1703. gadā pilsētu un pili iekaroja Krievijas karaspēks. 1748. gadā lielā ugunsgrēka laikā gāja bojā pilsētas rātsnams un lielākā daļa pilsētas. 1777. gadā Cēsu pilsmuižu iegādājās Kārlis Eberhards fon Zīverss. 1785. gadā Cēsis kļuva par apriņķa pilsētu.

Pirmā pasaules kara laikā pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada 20. februārī Cēsis ieņēma ķeizariskās Vācijas armija. 1918. gada 18. novembrī pēc Latvijas Republikas nodibināšanas pilsētā tika nodibināta Cēsu rota, kas 8. decembrī kļuva par vienu no pirmajām nacionālā karaspēka vienībām. 1919. gada 6.-23. jūnijā pie Cēsīm latviešu un igauņu karaspēks sakāva uzbrūkošo vācbaltiešu landesvēru (Cēsu kaujas). 1938. gadā uzcelta Cēsu Valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas jaunā ēka. 1941. gada 4. jūlijā pilsētu okupēja Vērmahts, bet 1944. gada 26. septembrī Sarkanā armija. Trešās atmodas laikā Cēsis kļuva par vienu no neatkarības atjaunošanas kustības centriem. 1988. gadā Cēsīs tika nodibināta pirmā Latvijas Tautas frontes nodaļa ārpus Rīgas.[10]

  • A. Krūkas 1936. gada glezna "Cēsis — Latvijas karoga šūpulis 1279. gadā"
    A. Krūkas 1936. gada glezna "Cēsis — Latvijas karoga šūpulis 1279. gadā"
  • Cēsu pilsdrupas 1793. gadā (no Broces kolekcijas)
    Cēsu pilsdrupas 1793. gadā (no Broces kolekcijas)
  • Cēsu pilsētas panorāma pirms Pirmā pasaules kara
    Cēsu pilsētas panorāma pirms Pirmā pasaules kara
  • Dubinska muiža pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905)
    Dubinska muiža pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905)

Ģeogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cēsu pils parks

Cēsis atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu stūrī un piegulošajā Gaujas senlejas posmā. Pilsēta kopā ar Priekuļiem atrodas uz izvirzītas platformas, kuru Vaives un Āraišu pusē norobežo dziļas ielejas, Gaujas ielejas nogāzi saposmo sāngravas, un dziļas gravas iesniedzas arī pašā pilsētā.[11] Pateicoties šeit izplatītajiem smilšakmeņiem, pilsēta ir bagāta ar smilšakmens atsegumiem.[12] Cēsis atrodas galvenokārt uz austrumiem no Gaujas ielejas, tās labajā krastā ir tikai šaura Cēsu teritorijas josla no Lenčupes ietekas līdz Raiskuma tiltam (šī daļa robežojas ar Raiskuma pagastu). Cēsis ziemeļos un austrumos robežojas ar Priekuļu pagastu, dienvidaustrumos ar Vaives, dienvidos ar Drabešu pagastu. Pēc 2021. gada teritoriālās reformas atrodas Cēsu novadā. Pilsētas teritorija veido robainu četrstūri: tā garums no apvedceļa austrumos līdz Raiskumkrogam rietumos ir 6,3 km, platums (dienvidu-ziemeļu virzienā) starp Meijermuižu un Brenčiem teritorijas rietumu daļā ir 4,5 km, bet austrumu daļā — 4 km. No Cēsu centra līdz Gaujai ir apmēram 3 km.

Gaujas līmenis pie Cēsīm ir 22 m vjl., bet Rožu laukums ir gandrīz 100 m vjl., apbūves dienvidu rajonā Zirņu un Zvirbuļu kalni vēl augstāki, pie dienvidu un austrumu robežām virsma sasniedz 120–125 m vjl. Cēsīs ielas ap vecpilsētu vietām ir ar slīpumu, īpaši nolaidenas ir tās, kas vērstas pret Gauju vai šķērso gravas.

Cēsīm raksturīgs liels lauksaimniecisko zemju (357 ha — 8%) un mežu īpatsvars (147,5 ha — 7,7%), 42 ha zemes aizņem parki (Pils parks, Maija parks). 105 ha ir īpaši aizsargājami. Cēsis apņem lauksaimnieciski sen apgūtas zemes - Gaujas nacionālā parka neitrālā zona, pilsētas rietumu daļā ir intensīvās atpūtas zona, ziemeļos - ekstensīvās atpūtas zona un Gaujas ielejā — atpūtas ainavu liegums. Gaujas ūdeņi Cēsu robežās aizņem 26,7 ha, 5 km garu upes posmu. lelejas un sāngravu nogāzes apaugušas ar eglēm, piejaukumā bērzi, alkšņi, apses, lazdas u.c.[11]

Kultūrvēsturiskie pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ordeņa pils bija viens no stiprākajiem Zobenbrāļu, vēlāk Livonijas ordeņa cietokšņiem Baltijā un Livonijas ordeņa mestru rezidence, kuras celtniecība sākta 1207. gadā. Pils stipri cieta 16. un 17. gadsimta karos, un pēc postījumiem Lielā Ziemeļu kara laikā tā vairs netika atjaunota. Pils gidi tērpušies 16. gadsimta vidus pils kalpotājiem atbilstošā apģērbā.
  • Jaunā pils uzcelta vecās ordeņpils vārtu nocietinājuma vietā 18. gadsimta beigās. Sākumā tā kalpojusi kā grāfu Zīversu dzimtas dzīvojamā māja, vēlāk tajā darbojusies ūdens dziedinātava, virsnieku klubs un pēc Otrā pasaules kara te tika ierīkoti apmēram 40 dzīvokļi. Kopš 1949. gada pilī atrodas Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.
  • Sv. Jāņa baznīca ir viena no vecākajām gotiskajām mūra baznīcām Latvijā. 1284. gadā iesvētīta kā Livonijas ordeņa Doma baznīca. Kontrreformācijas laikā no 1582. līdz 1621. gadam tā kļuva par katoļu bīskapa rezidenci, bet 1629. gadā tika atdota luterāņiem. Baznīca degusi 1568., 1607., 1640., 1665., 1671., 1686. 1694., 1746. un 1748. gados. 1853. gadā neogotiskā stilā tika pārbūvēts baznīcas tornis. 1907. gadā tika uzstādītas jaunas ērģeles.
  • Rīgas ielas apbūve ir 18. un 19. gadsimta ielu apbūves paraugs. No viduslaikiem ir saglabājušās pilsētas vārtu paliekas (Raunas vārti) un tirgus laukuma vieta (Līvu laukums). Vērtīgākie nami ir Vecais rātsnams (Rīgas iela 7), Tirgotāja nams (Rīgas iela 16) un Harmonijas nams (Rīgas iela 24).
Skats no Vidzemes koncertzāles jumta

Kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsis bija viena no Latvijas pilsētām, kas piedalījās konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, taču 2009. gada 15. septembrī Eiropas Komisijas žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt Rīgai.[13] Cēsis ir mājvieta vairākiem populāriem festivāliem — Cēsu mākslas festivālam,[14] sarunu festivālam "Lampa"[15] un čella festivālam "Čello".[16]

Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Lielā Ziemeļu kara un Lielā mēra epidēmijas 1744. gadā Cēsīs bija ap 600 iedzīvotāju. 19. gadsimtā iedzīvotāju skaits pieauga un 1897. gadā latvieši Cēsīs ieguva pārsvaru, un 1925. gadā 90% iedzīvotāju bija latvieši, 3% — vācieši, 3% — ebreji, 2% — krievi. 1935. gadā Cēsis bija septītā lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, 1990. gados — 11. vietā.[11]  Pašlaik Cēsis ir 14. lielākā pilsēta Latvijā.

Par vienu no pašvaldības galvenajiem mērķiem pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kļuva jaunu cilvēku piesaiste, kas sekmēja ne tikai iedzīvotāju atgriešanos dzimtajā pilsētā, bet piesaistīja cilvēkus arī no citām pilsētām.[17]

2000. gadā no 18 137 Cēsu iedzīvotājiem 15 130 bija latvieši, 2 113 — krievi, 225 — baltkrievi, 194 — poļi, bet pārējie 475 — citas tautības.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18001 100—    
18401 700+1.09%
18632 400+1.51%
18814 300+3.29%
18976 356+2.47%
19148 000+1.36%
19206 452−3.52%
GadsIedz.±% g.p.
19258 047+4.52%
19307 700−0.88%
19358 748+2.58%
19398 500−0.72%
19437 900−1.81%
195913 839+3.57%
197017 696+2.26%
GadsIedz.±% g.p.
197920 958+1.90%
198922 013+0.49%
200018 732−1.46%
201116 764−1.00%
202114 815−1.23%
Avots:[18]

Ievērojami cilvēki Cēsīs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsīs pamatizglītību iespējams iegūt kādā no septiņām sākumskolām/pamatskolām: Cēsu 1. pamatskolā, kur iespējams padziļināti apgūt mūziku,[19] Cēsu 2. pamatskolā,[20] ekoskolu kustībā iesaistītajā Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā,[21] privātajā Cēsu Jaunajā pamatskolā,[22] un Cēsu internātpamatskolā — attīstības centrā.[23]

Vidējo izglītību iespējams iegūt Cēsu pilsētas vidusskolā,[24] Draudzīgā Aicinājumā Cēsu Valsts Ģimnāzijā[25] un Cēsu Valsts ģimnāzijā.[26]

Ekonomika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadu sākumā lielākie Cēsu uzņēmumi bija spiesti samazināt ražošanu, jo strauji samazinājās pieprasījums pēc to pakalpojumiem. Valsts uzņēmumu privatizācija Cēsis skāra samērā vēlu. Pašlaik vietējā ekonomikā dominē mazie uzņēmēji un privātā uzņēmējdarbība[11], bet lielākais rūpniecības uzņēmums Cēsīs ir Cēsu alus.

Viena no nozīmīgākajām ekonomikas nozarēm Cēsīs ir tūrisms. Vasarās tūristus piesaista daba un mākslas pasākumi, bet ziemā — slēpošanas komplekss. Visa gada griezumā Cēsis apmeklētājus piesaista kā reģionāli nozīmīgs mākslas un kultūras centrs.[27] 2009. gadā Cēsis apmeklēja 405 tūkstoši tūristu.[28]

Sadraudzības pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsīm ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[29]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Pilsētas tiesības iespējams piešķirtas 1224. gadā; 1226. gadā dokumentos minēts Cēsu rātskungs, taču tikai 1323. gadā Cēsis minētas kā pilsēta, skat.: Cēsu hronika. Kultūras biedrība Harmonija. Cēsis. 2006. ISBN 9984984028. 20.lpp. un 25.lpp.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  4. ↑ Vallija Dambe. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Zinātne, 1990. 32. lpp. ISBN 5796602640.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  6. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas». stat.gov.lv. Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  7. ↑ 7,0 7,1 A. Anspaks. Cēsis. Tūrisma ceļvedis pa Cēsīm un to apkārtni. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1960. 10–11. lpp.
  8. ↑ «Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse).». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. novembrī. Skatīts: 2014. gada 3. maijā.
  9. ↑ Cēsu hronika. Kultūras biedrība Harmonija. Cēsis. 2006. ISBN 9984984028. 46.lpp.
  10. ↑ Ārpus Rīgas pirmo Latvijas Tautas frontes nodaļu nodibināja Cēsu rajonā
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
  12. ↑ Guna Rukšāne. Iepazīsti Cēsu novadu!. Cēsu rajona padome, 2001. 55. lpp.
  13. ↑ «Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA — Press releases». Europa.eu.
  14. ↑ «Cēsu Mākslas Festivāls – Cēsu Mākslas Festivāls». Cēsu Mākslas Festivāls (en-US). 2015-05-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-08. Skatīts: 2018-10-28.
  15. ↑ «Sākums». Sarunu festivāls LAMPA (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-25. Skatīts: 2018-10-28.
  16. ↑ «Vidzemes koncertzale Cēsis». cesukoncertzale.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-21. Skatīts: 2018-10-28.
  17. ↑ «Kā Cēsis kļuva par intelektuālo mileniāļu magnētu?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-21.
  18. ↑ Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.
  19. ↑ «Par skolu». cesu1pamatskola.anazana.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-05. Skatīts: 2018-10-28.
  20. ↑ «Cēsu 2. Pamatskola». www.cesu2pamatskola.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-14. Skatīts: 2018-10-28.
  21. ↑ Velta Siliņa. «Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola». pastarinaskola.lv (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-14. Skatīts: 2018-10-28.
  22. ↑ «Jaunā skola». www.jaunaskola.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-29. Skatīts: 2018-10-28.
  23. ↑ SIA C4 www.c4.lv. «Cēsu Internātpamatskola - Rehabilitācijas Centrs». www.csip.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-04-12. Skatīts: 2018-10-28.
  24. ↑ «Sākums - Cēsu Pilsētas vidusskola». Cēsu Pilsētas vidusskola (lv-LV). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-25. Skatīts: 2018-10-28.
  25. ↑ «Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. janvārī. Skatīts: 10.28.2018..
  26. ↑ «Aktualitātes». www.cvg.edu.lv (lv-lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-01. Skatīts: 2018-10-28.
  27. ↑ «Cesis.lv - Novads » Cēsis » Cēsis». www.cesis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-23. Skatīts: 2018-10-28.
  28. ↑ «Cēsu novads faktos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 19. februārī. Skatīts: 2010. gada 8. septembrī.
  29. ↑ Cēsu novada sadraudzības pilsētas

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cēsis
Pilsētas
Pagasti
Valstspilsētas
Novadu pilsētas
Novadu centri
Bijušie novadu centri
Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Cēsis&oldid=4176961"