Pāriet uz saturu

Janīna Kursīte-Pakule

Vikipēdijas lapa
Janīna Kursīte-Pakule
Janīna Kursīte-Pakule 2018. gadā
13. Saeimas deputāte
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāte
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāte
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāte
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
9. Saeimas deputāte
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs
Dzimšanas dati 1952. gada 2. martā (72 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Arendole, Preiļu rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Andrejs Mičerevskis
Bērni Māris Mičerevskis[1]
Profesija literatūrzinātniece, valodniece
Augstskola

Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis

Janīna Kursīte-Pakule (dzimusi 1952. gada 2. martā[2] Arendolē) ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. Bijusi piecu Saeimas sasaukumu deputāte, ir Nacionālās apvienības biedre.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnībā trenējusies rokasbumbā, bijusi Preiļu rajona čempione. Vispārējo izglītību ieguvusi Līvānu 1. vidusskolā. 1970. gadā iestājusies Tartu universitātē, 1975. gadā absolvējusi Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļu.[3] 1976. gadā absolvējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultāti. No 1978. līdz 1982. gadam bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūta aspirantūrā.[4]

1975. gadā J. Kursīte-Pakule sākusi strādāt Latvijas Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā kā pētniece, institūtā darbojusies līdz 2006. gadam, līdz kuram bija arī profesore Latvijas Kultūras akadēmijā (no 1992. gada). Kopš 1996. gada ir profesore Latvijas Universitātē, savukārt laikposmā no 1999. līdz 2007. gadam J. Kursīte-Pakule bijusi arī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāne.

J. Kursīte-Pakule ir vairāku grāmatu autore. 80. gados viņas interešu lokā bija dzejas formas pētījumi, vēlāk viņa pievērsās mitoloģijai un mītu klātbūtnei literatūrā, folklorā un kultūrā. 21. gadsimtā klajā nāca vairākas J. Kursītes sastādītas vārdnīcas, tai skaitā "Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene".[5] J. Kursīte kopā ar citiem pētniekiem un studentiem aktīvi piedalās folkloras un etnogrāfijas ekspedīcijās gan Latvijā, gan citās valstīs.

2007. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.[6]

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā J. Kursīte no partijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēta. Viņa kļuva par 9. Saeimas deputāti 2008. gada 27. novembrī, ieņemot Latgales vēlēšanu apgabalā ievēlētā Jura Boldāna vietu Saiemā,[7] pēc tam, kad viņš tika izslēgts no Saeimas sastāva pēc notiesājoša lēmuma stāšanās spēkā par Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanas organizēšanu. Šajā laikā J. Kursīte bija mainījusi politisko piederību, piedaloties partijas "Pilsoniskā savienība" dibināšanā, un Saeimā bija "Pilsoniskās savienības" frakcijas deputāte, darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. 2010. gadā J. Kursīte-Pakule tika ievēlēta arī 10. Saeimā jau no politisko partiju apvienības "Vienotība" saraksta.[8] Tajā turpināja darboties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. 2011. gadā veiksmīgi kandidēja arī 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās no partijas "Vienotība" saraksta[9] un darbojās 11. Saeimā.

2014. gadā izstājās no partijas "Vienotība" un drīzumā tika uzņemta Nacionālajā apvienībā. Tā paša gada oktobrī tika ievēlēta 12. Saeimā. 2018. gada rudenī ievēlēta arī 13. Saeimā. Kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, taču netika ievēlēta.

Bibliogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētījumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "Latviešu dzejas versifikācija 20. gadsimta sākumā". Rīga, 1988.
  • "Laikazīmes dzejā". Rīga, 1988.
  • "Raiņa dzejas poētika". Rīga: Zinātne, 1996.
  • "Latviešu folklora mītu spogulī". Rīga: Zinātne, 1996.
  • "Mītiskais literatūrā, folklorā un mākslā". Rīga: Zinātne, 1999.
  • "Latviešu dievības un gari". Rundas, 2020

Vārdnīcas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "Dzejas vārdnīca". Rīga: Zinātne, 2002.
  • "Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene". Rīga: Madris, 2007.
  • "Tautlietu vārdene". Rīga: Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2010.
  • "Virtuves vārdene". SIA Rundas, 2012.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Māris Mičerevskis». garamantas.lv. LU LFMI Latviešu folkloras krātuve. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.[novecojusi saite]
  2. ↑ «Janīna Kursīte». garamantas.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-02.
  3. ↑ Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 580. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  4. ↑ Janīnas Kursītes-Pakules CV
  5. ↑ Grāmatas Latgalei
  6. ↑ «Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto personu reģistrs» (.doc). Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. 56. lpp. lpp.[novecojusi saite]
  7. ↑ 9. Saeimas profils
  8. ↑ 10. Saeimas profils
  9. ↑ 11. Saeimas profils

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Janīna Kursīte-Pakule


Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Janīna_Kursīte-Pakule&oldid=4018702"