Imants Ziedonis
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Imants Ziedonis (dzimis 1933. gada 3. maijā, miris 2013. gada 27. februārī) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju[1]) autors, tulkotājs, scenārists. Viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem, spilgts Dziesmotās revolūcijas laika sabiedriskais darbinieks, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts.
Dzīvesgājums
Dzimis 1933. gadā Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciema "Birutās" zvejnieka Jāņa Ziedoņa ģimenē.[2][3] Mācījās Lapmežciema pamatskolā, 1952. gadā pabeidza Tukuma 1. vidusskolu.[3] No 1952. līdz 1959. gadam neklātienē studēja filoloģiju Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, studiju gados strādāja vairākus gadījuma darbus, bija bibliotekārs, skolotājs un ceļu remontstrādnieks. 1956. gadā sāka publicēt pirmos literāros darbus, 1961. gadā viņu uzņēma Rakstnieku savienībā.[4] Papildinājās Maskavas M. Gorkija Pasaules literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos (1964). Iestājās PSKP, no 1964. līdz 1965. gadam bija izdevniecības "Liesma" redaktors,[3] no 1966. līdz 1967. gadam Rakstnieku savienības valdes sekretārs.[3] Šajā laikā iznāca viņa jauneklīgie dzejas krājumi "Sirds dinamīts" (1963) un "Motocikls" (1965), par ko saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju (1967). 1960. gadu beigās devās garos pārgājienos pa Kurzemi, pieredzēto uzrakstīja grāmatā "Kurzemīte". Hroniskas plaušu slimības dēļ 1974. un 1986. gadā ilgstoši ārstējās Sauriešu slimnīcā un Tērvetes sanatorijā.[5]
Trešā atmodas laikā Imants Ziedonis bija aktīvs Latvijas neatkarības atjaunošanas kustības atbalstītājs. 1990. gadā kā Latvijas Tautas frontes kandidāts Stučkas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts Augstākajā Padomē. 4. maijā viņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu. 1991. gadā nolika AP deputāta mandātu, turpināja būt Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs (1987—1993), vēlāk Latvijas institūta vadītājs (1998—2000).[3] 1997. gadā I. Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos.[6]
Pēc smadzeņu infarkta 2005. gadā zaudēja runas spējas, tomēr turpinājis rakstīt dienasgrāmatu.[5] 2010. gadā izveidoja Imanta Ziedoņa fondu Viegli ar mērķi veicināt jaunradi Latvijā, veidot dažādus kultūras attīstības projektus. 2011. gadā nāca klajā fonda mūzikas albums "Viegli" ar vairāku pazīstamu mūziķu piedalīšanos.[7] 2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudēja izrādi "Ziedonis un Visums".
Miris 2013. gada 27. februārī. 6. martā Rīgas Domā notika atvadīšanās no dzejnieka un viņam veltīts dievkalpojums, ko vadīja mācītājs Juris Rubenis.[8] Apbedīts Engures novada Ragaciema kapos.[9]
Piemiņa
2014. gada 6. janvārī Latvijas Pasta rīkotajā pastmarku dizaina konkursā uzvarēja pastmarka "Imants Ziedonis ziedēs mūžīgi" (autore Andra Pētersone). Portreta pamatā ir Leonīda Tugaļeva dzejnieka fotogrāfija, kas 1982. gadā Spānijā ieguva pirmo vietu starptautiskā fotokonkursā (Salon Internacional De Navidad De Fotografia 1982). Pastmarka tika nodrukāta 300 000 eksemplāru tirāžā.[10]
Daiļrade
1956. gadā sāka publicēt pirmos literāros darbus. Pirmo dzejoļu krājumu "Zemes un sapņu smilts" viņš izdeva 1961. gadā. 1973. gadā uzrakstīja scenāriju Gunāra Pieša filmai Pūt, vējiņi![11] Latvijas kultūras kanonā iekļauti Ziedoņa dzejoļu krājumi "Es ieeju sevī" (1968) un "Taureņu uzbrukums" (1988), kā arī "Epifāniju" 1. un 2. grāmata (1971, 1974). I. Ziedoņa dzeja ir daudz komponēta. 1970. gados vairākus tekstus izmantoja komponists Imants Kalniņš - gan oratorijai "Dzejnieks un nāra", gan arī dziesmām. 1970. gadu otrajā pusē tapa Raimonda Paula dziesmu cikls ar Ziedoņa vārdiem ("Caurvējā", "Kā svece deg", "Saulrieteņa dzīvībiņa", "Lapsenes nāve", "Mans bērns", "Dod zvaigzni", "Sit mani Prustā", u.c.).
Bibliogrāfija
- Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
Dzejoļu krājumi
- Zemes un sapņu smilts. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība (1961)
- Sirds dinamīts. R.: LVI (1963)
- Motocikls. R.: Liesma (1965)
- Es ieeju sevī. R.: Liesma (1968)
- Kā svece deg. R.: Liesma (1971)
- Caurvējš. R.: Liesma (1975)
- Poēma par pienu. R.: Liesma (1977)
- Man labvēlīgā tumsā. R.: Liesma (1979)
- Re, kā. R.: Liesma (1981)
- Viddivvārpa, kopā ar L. Damianu izdotā grāmatā Maize. R.: Liesma (1982)
- Taureņu uzbrukums. R.: Liesma (1988)
- Viegli. R.: Preses nams (1993)
- Mirkļi. Foreles. R.: Teātra Anekdotes (1993)
- Ceļa sentiments. R.: Nordik (2000)
- Trioletas. R.: Pētergailis (2003)
- Vēl ko (nepublicētā dzeja). R.: Mansards (2010)
Dzejproza
- Epifānijas. 1. grāmata. R.: Liesma (1971)
- Epifānijas. 2. grāmata. R.: Liesma (1974)
- Epifānijas. 1. un 2. grāmata. R.: Liesma (1978)
- Epifānijas. 3. grāmata. R.: Preses nams (1994)
- Epifānijas + CD (R. Tigula mūzika). Moonlight sound design (2008)
- Epifānijas (izlase). R.: Zvaigzne ABC (2009)
Darbu izlases un kopojumi
- Ceļmallapas. R.: Liesma (1983)
- Raksti 12 sējumos. R.: Nordik (1995-2002)
Teksta autors filmai
Scenārija autors
- Ardievu, divdesmitais gadsimt! (2006)
- Taureņi (2005)
- Gājiens ar krokodilu (1995)
- Es esmu latvietis (1990)
- Man vienai māsiņai (1984)
- Imants Ziedonis. Portrets locījumos (1979)
- Puika (1977)
- Pūt, vējiņi! (1973)
- Gada reportāža (1965)
- Uz intensifikācijas ceļa(1964)[14]
Dokumentālā proza un atmiņas
- Kurzemīte. Pirmā grāmata. R.: Liesma (1970)
- Kurzemīte. Otrā grāmata. R.: Liesma (1974)
- Tik un tā. R.: Liesma (1985)
- Tutepatās. R.: Karogs (1992)
- Ne tas kādam jāzina. R.: Pētergailis (2005)
- Nenoteiktā bija (kopā ar N. Ikstenu). R.: Dienas Grāmata (2006)
- Leišmalīte (kopā ar R. Ziedoni). R.: Zvaigzne ABC (2013)
Literārās pasakas
- Krāsainas pasakas. R.: Liesma (1973)
- Lāču pasaka. R.: Liesma (1976)
- Blēņas un pasakas. R.: Liesma (1980)
- Kas tas ir — kolhozs? R.: Liesma (1984)
- Sākamgrāmata. R.: Liesma (1985)
- Pasaka par bizi. R.: Jumava (1997)
- Pasakas. R.: Jumava (2007)
Literatūra par Imantu Ziedoni
- Imants Ziedonis (biobibliogrāfija). Rīga: Liesma, 1983.
- Promatnāk, šurpaiziet (rakstu krājums). Rīga: Liesma, 1983.
- Māra Zālīte. To mēs nezinām (sarunas ar I. Ziedoni). Rīga: Dienas grāmata, 2009.
- Ausma Cimdiņa (sast.) Imants Ziedonis: piederības meklējumi, brīvības treniņš. Rīga: Zinātne, 2014.
Apbalvojumi un pagodinājumi
- LPSR Valsts prēmija (1967)
- Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972)
- H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā
- LPSR Tautas dzejnieks (1977)
- Tautu draudzības ordenis (1983)
- J. Korčaka zelta medaļa par ābeci “Sākamgrāmata”
- 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
- II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1995).
- Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.
Atsauces
- ↑ Epifānijas
- ↑ «Mūžībā aizgājis dzejnieks Imants Ziedonis». IR. AS Cits Medijs. 28.02.2013. Skatīts: 28.02.2013..
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (Otrais izd.). Zinātne. 2003. 485.—486. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
- ↑ «Imants Ziedonis». Latvijas Radošo savienību padomes datubāze. Skatīts: 28.02.2013..
- ↑ 5,0 5,1 Nelasīts un pravietisks: Imanta Ziedoņa nepublicētās domas aktuālākas nekā jebkad LA.lv, 2016. gada 20. septembrī
- ↑ Pēc ilgas slimības miris izcilākais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis Kasjauns.lv
- ↑ http://fondsviegli.lv/
- ↑ Latvija atvadās no Imanta Ziedoņa
- ↑ Ragaciemā zemes klēpī guldīts Imants Ziedonis
- ↑ Izvēlēts Imantam Ziedonim veltītās pastmarkas dizains
- ↑ Atklāj filmas Pūt, vējiņi! dzīlēs apslēptas kaislības
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. janvārī. Skatīts: 2014. gada 13. janvārī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. janvārī. Skatīts: 2014. gada 13. janvārī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. janvārī. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
Ārējās saites
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
- 1933. gadā dzimušie
- 2013. gadā mirušie
- Latviešu rakstnieki
- Latvijas rakstnieki
- Latvijas dzejnieki
- Latvijas publicisti
- Latviešu valodā rakstošie
- Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti
- Latvijas PSR Tautas dzejnieki
- 20. gadsimta rakstnieki
- 21. gadsimta rakstnieki
- PSKP biedri
- LR Augstākās Padomes deputāti
- Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki
- Atzinības krusta lielkrusta komandieri
- Engures novadā dzimušie
- Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki
- Atmodas aktīvisti
- Latvijas kultūras kanonā ietvertie