Andrejs Judins
| Andrejs Judins | |
|---|---|
.jpg) Andrejs Judins 2012. gadā | |
| 14. Saeimas deputāts | |
|
Amata sākums 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 13. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 11. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1970. gada 21. februārī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Jūrmala, Latvija |
| Politiskā partija |
SCP (2011) Vienotība (2011—2017) Kustība Par! (2017—2018) Vienotība (2018—pašlaik) |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | |
Andrejs Judins (dzimis 1970. gada 21. februārī Rīgā)[1] ir Latvijas tiesībzinātnieks, jurists un politiķis, pašlaik 14. Saeimas deputāts. Ievēlēts no apvienības "Jaunā Vienotība", pārstāv partiju "Vienotība". Bijis ievēlēts arī vairākos iepriekšējos Saeimas sasaukumos.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītību ieguvis Jūrmalas 2. vidusskolā, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kā arī Latvijas Policijas akadēmijā.[1] 1997. gadā aizstāvējis tiesību zinātņu doktora grādu.
Laikā no 1991. līdz 2005. gadam bija civilzinību skolotājs Jūrmalas Kauguru vidusskolā.[1] Tāpat 1990. gados strādāja Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta izmeklēšanas pārvaldē un Latvijas Policijas akadēmijā[1] (līdz 2009. gadam dažādos amatos).[1] Vēl A. Judins darbojās sabiedriskās politikas centrā "Providus" kā krimināltiesību eksperts un vadošais pētnieks, Valsts probācijas dienestā kā eksperts, biznesa augstskolā "Turība" kā vadošais pētnieks.[1] Bija viesprofesors un vieslektors dažādās mācību iestādēs.[1] Kopš 2007. gada darbojas Eiropas Komisijā kā ārējais eksperts tieslietu, brīvības un drošības jomā.[1] Pretendējis uz Augstākās tiesas tiesneša amatu, taču 2010. gada decembrī Saeima negaidīti viņu neapstiprināja darbam šajā amatā, lai arī Juridiskā komisija bija atbalstījusi A. Judina kandidatūru.[2]
Dzimtā valoda Andrejam Judinam ir krievu valoda. Brīvi pārvalda arī latviešu un angļu valodu.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2011. gadā iestājās partijā "Sabiedrība citai politikai", kandidēja Saeimas ārkārtas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta un tika ievēlēts 11. Saeimā. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā un Saimnieciskajā komisijā.[3] 2014. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, toties tika ievēlēts 12. Saeimā. 2017. gada jūlijā izstājies no partijas "Vienotība".[4] Kopā ar bijušajiem "Vienotības" biedriem Ilzi Viņķeli, Lolitu Čigāni, Alekseju Loskutovu un Intu Dālderi 2017. gada 26. augustā dibinājis partiju "Kustība Par!", no kuras izstājies 2018. gada janvārī pēc nesaskaņām ar partijas valdi par partijas stratēģisko darbību. 2018. gada vasarā iestājies partijā "Vienotība".[nepieciešama atsauce]
Bijis skandalozo Rīdzenes (oligarhu) sarunu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveides iniciators, bet pēc Ingunas Sudrabas vadītās izmeklēšanas izgāšanās publicēja savas "Atsevišķās domas",[5] kurās pauda savas izmeklēšanas rezultātus.
No apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta A. Judins kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās un tika atkārtoti ievēlēts Saeimā. A. Judins neizmantoja iespēju kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāņa Kariņa vietā 2019. gada sākumā. Kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts. 2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta.
Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «Andreja Judina CV». Deputatiuzdelnas.lv. Skatīts: 2012. gada 19. februārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Saeima neapstiprina Judinu par AT tiesnesi». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 19. februārī.
- ↑ Andrejs Judins Saeima
- ↑ «Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no «Vienotības»». lsm.lv. LETA. 2017. gada 17. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 17. jūlijā.
- ↑ Andrejs Judins. «Par atsevišķajām domām pie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911 galaziņojuma», 21.01.2018. Skatīts: 01.09.2018.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrejs Judins |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|