Alfrēds Čepānis
Alfrēds Čepānis | |
---|---|
Alfrēds Čepānis 2012. gadā | |
Saeimas priekšsēdētājs | |
Amatā 1996. gada 26. septembris — 1998. gada 3. novembris | |
Prezidents | Guntis Ulmanis |
Premjerministrs |
Andris Šķēle Guntars Krasts |
Priekštecis | Ilga Kreituse |
Pēctecis | Jānis Straume |
| |
Dzimšanas dati |
1943. gada 3. augustā Kalsnavas pagasts, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande, (tagad - Latvija) |
Miršanas dati |
2024. gada 26. aprīlī (80 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
Tautība | baltkrievs[1] |
Politiskā partija |
PSKP DCP (līdz 1995) DPS (1995—1999) LDP (1999—2004) JC (2004—?) |
Alfrēds Čepānis (dzimis 1943. gada 3. augustā, Kalsnavas pagastā, miris 2024. gada 26. aprīlī[2]) bija Latvijas politiķis, 5. un 6. Saeimas deputāts, Saeimas priekšsēdētājs (1996—1998).[3]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1943. gadā lietuviešu laukstrādnieka Kazimira Čepoņa sešu bērnu ģimenē, tēvs — lietiuvietis, māte — baltkrieviete.[4] Mācījās Kalsnavas pamatskolā un Jaungulbenes arodskolā.[3] Strādāja kā traktorists un kombainieris Kalsnavas kolhozā "Draudzība".[5] 1964. gadā A. Čepānis kļuva par komjaunatnes Madonas rajona komitejas instruktoru, bija Latvijas Komunistiskās partijas CK padomju un partijas darbinieku skolas Rīgā klausītājs. Pēc tam strādāja par Ventspils rajona Zūru kolhoza "Komunisma ceļš" priekšsēdētāja vietnieku.[6]
1968. gadā kļuva par Ventspils rajona komjaunatnes komitejas 1. sekretāru. 1973. gadā absolvēja Maskavas Augstāko partijas skolu.[3][5][7] 1974. gadā kļuva par LKP Ventspils rajona komitejas nodaļas vadītāju, tad par Ventspils rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku, Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes vecāko referentu, Ventspils rajona tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju (no 1976. gada), LKP Preiļu rajona komitejas 1. sekretāru (no 1979. gada). 1984. gadā kļuvis par LKP Liepājas rajona komitejas 1. sekretāru. Bija arī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis, Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts.
Atmodas kustības laikā no 1988. līdz 1990. gadam Alfrēds Čepānis bija Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja Viļņa Edvīna Breša vietnieks,[6] PSRS Augstākās Padomes deputāts no Latvijas (1989—1991; sākotnēji nesekmīgi kandidēja Kuldīgas vēlēšanu apgabalā, bet pēc tam ievēlēts no Daugavpils vēlēšanu apgabala). 1990. gadā izslēgts no PSKP un bija Latvijas Neatkarīgās Komunistiskās partijas dibinātāju skaitā.
1990. gadā A. Čepāni ievēlēja par Latvijas Augstākās padomes deputātu Valkas vēlēšanu apgabalā. Balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā.
1993. gadā no Demokrātiskās Centra partijas saraksta A. Čepāni ievēlēja par 5. Saeimas deputātu. Savukārt 6. Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" saraksta viņu ievēlēja par 6. Saeimas deputātu un Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses biedru. 1996. gada 26. septembrī A. Čepāni ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju.
A. Čepānis kandidēja arī 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā, taču netika ievēlēts.
1999. gadā A. Čepānis kļuva par Trasta komercbankas padomes locekli, vēlāk par priekšsēdētāja vietnieku.[8]
2001. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz vietu Rīgas domē no Latvijas Demokrātiskās partijas ("Saimnieka" pēcteces) saraksta. Sākotnēji netika ievēlēts, taču 2003. gadā kļuva par domes deputātu. Pēc LDP likvidācijas 2004. gadā piedalījies partijas "Cita politika" (pēc tam "Jaunais centrs") dibināšanā. 2005. gadā no JC saraksta kandidējis Rīgas domes vēlēšanās, nav ievēlēts un izstājies no partijas.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- PSRS Tautu Draudzības ordenis,
- Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (2000),[5][6]
- Baltkrievijas Goda ordenis (Орден Почёта 2012),
- Norvēģijas Karalistes Svētā Olafa ordenis,
- 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Egle I. Cilvēks, kas māk tēmēt Arhivēts 2011. gada 19. augustā, Wayback Machine vietnē. "Diena" 1996. g. 5. oktobris
- ↑ «Mūžībā devies bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis, kurš 1990. gadā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu», Jauns.lv, 2024. gada 26. aprīlī
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Alfrēds Čepānis». Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 12. jūnijā.
- ↑ ALFREDS ČEPĀNIS CV (2009)
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Alfrēds Čepānis». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. novembrī. Skatīts: 2013. gada 18. aprīlī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Lauku Avīze. — 1988. gada 31. decembrī
- ↑ «Informācija par deputātu». Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 13. septembrī. Skatīts: 2009. gada 12. jūnijā.
- ↑ «Padome». Trasta komercbanka. Skatīts: 2011.01.21.[novecojusi saite]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Ilga Kreituse |
Saeimas priekšsēdētājs 1996. gada 26. septembris — 1998. gada 3. novembris |
Pēctecis: Jānis Straume |
|
|
|
- 1943. gadā dzimušie
- Madonas novadā dzimušie
- 2024. gadā mirušie
- Latvijas baltkrievi
- PSKP biedri
- Demokrātiskās Centra partijas politiķi
- Demokrātiskās partijas "Saimnieks" politiķi
- Saeimas priekšsēdētāji
- LR Augstākās Padomes deputāti
- 5. Saeimas deputāti
- 6. Saeimas deputāti
- Rīgas domes deputāti (2001—2005)
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri
- PSRS tautas deputāti no Latvijas