Pāriet uz saturu

Andrejs Panteļējevs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Andrejs Panteļejevs)
Andrejs Panteļējevs
Andrejs Panteļējevs (priekšplānā) 2015. gadā
Saeimas deputāts
Dzimšanas dati 1961. gada 13. augustā (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija PSKP
LTF
Latvijas Ceļš (1993-2004)
Latvijas Zaļā partija (kopš 2013)
Profesija fiziķis
Augstskola Latvijas Universitāte

Andrejs Panteļējevs (dzimis 1961. gada 13. augustā Rīgā) ir latviešu fiziķis un politiķis, ievērojams Atmodas laika notikumu dalībnieks. Augstākās Padomes un vairāku Saeimu deputāts. Bijis PSKP, Latvijas Tautas frontes un partijas "Latvijas Ceļš" biedrs, kopš 2013. gada ir Latvijas Zaļās partijas biedrs.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1961. gadā Rīgā. No 1968. līdz 1979. gadam mācījās Rīgas 1. vidusskolā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļā (1979—1984), pēc tam LVU aspirantūrā Teorētiskās fizikas katedrā (1984—1986). Strādāja universitātes Teorētiskās fizikas katedrā par asistentu (1986—1989).[1] Bijis LVU Komjaunatnes organizācijas sekretārs, kā arī Latvijas Komunistiskās partijas biedrs[1] no 1985. līdz 1987. gadam.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas gados iesaistījās Latvijas Tautas frontē un kļuva par tās laikraksta "Atmoda" politiskās nodaļas vadītāju (1989–1990). Kad 1990. gadā Panteļējevu ievēlēja par LR Augstākās Padomes deputātu, viņš bija starp tiem deputātiem, kuri nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Sākot ar 1990. gada decembri, viņš bija Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētājs.[1]

1993. gadā piedalījās partijas "Latvijas Ceļš" izveidē, ievēlēts par 5. Saeimas deputātu, bija Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs,[1] kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis.[2] 1995. gadā ievēlēts par 6. Saeimas deputātu, saglabāja NDK priekšsēdētāja amatu, kā arī bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā.[3] Abos sasaukumos bija arī "Latvijas Ceļa" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, 1997. gadā viņu ievēlēja par partijas valdes priekšsēdētāju.[1] 1998. gadā ievēlēts par 7. Saeimas deputātu, bet frakcijas vadītāja krēslu viņš zaudēja Kristiānai Lībanei, saglabājot NDK priekšsēdētāja amatu un kļūstot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedru.[4]

2000. gada decembrī Panteļējevs zaudēja "Latvijas Ceļa" vadītāja amatu Andrim Bērziņam.[5] Kad 2002. gadā notikušajās 8. Saeimas vēlēšanās "Latvijas Ceļš" nepārvarēja 5% barjeru un neiekļuva Saeimā, A. Panteļējevs vadīja partijas konventu, kura uzdevums bija apspriest partijas ideoloģiju un noteikt tās pamatvērtības.[6]

2004. gada martā Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis iecēla A. Panteļējevu par savu padomnieku nacionālās drošības jautājumos, tajā pašā laikā Panteļējevam apturot savu darbību "Latvijas Ceļā".[7] I. Emsis amatu zaudēja tā paša gada decembrī, savukārt A. Panteļējevs kļuva par Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres politisko padomnieku. Gadu vēlāk viņu iecēla par Informācijas analīzes dienesta direktora vietnieku.[8] Pēc biroja likvidācijas sācis strādāt Satversmes aizsardzības birojā.[9]

2013. gadā A. Panteļējevs iestājās Latvijas Zaļajā partijā. Strādāja Aizsardzības ministrijā par parlamentāro sekretāru (2014—2017) un Veselības ministrijā par ministres Andas Čakšas biroja vadītāju (2017—2019). 2023. gada janvārī A. Panteļējevs tika apstiprināts par izglītības un zinātnes ministres A. Čakšas padomnieku.[10]

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Panteļējevs ir apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņš ir divreiz precējies, no pirmās laulības ar sievu Līgu[11] viņam ir divi dēli (Kārlis un Oskars), kā arī adoptēta meita — Justīne Panteļējeva,[1][7][9] kas arī darbojas politikā, ir Rīgas domes deputāte. Šobrīd šķīries.[12]

Papildus publiskajiem amatiem, Panteļējevs ir strādājis arī par grāmatu recenzentu, politikas komentētāju un sociālo zinību skolotāju Jūrmalas Valsts ģimnāzijā.[13]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «ANDREJS PANTEĻEJEVS». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. novembrī. Skatīts: 2010.12.26. Arhivēts 2015. gada 22. novembrī, Wayback Machine vietnē.
  2. ↑ «Andrejs Panteļējevs». 5. Saeima. Skatīts: 2010.12.26.
  3. ↑ «Andrejs Panteļējevs». 6. Saeima. Skatīts: 2010.12.26.
  4. ↑ «Andrejs Panteļējevs». 7. Saeima. Skatīts: 2010.12.26.
  5. ↑ «Par LC priekšsēdētāju ievēlē Andri Bērziņu». Delfi. 2000.12.11. Skatīts: 2010.12.26.
  6. ↑ «‘Latvijas Ceļa’ Konvents spriež par pamatvērtībām». Delfi. 2003.01.12. Skatīts: 2010.12.26.
  7. ↑ 7,0 7,1 «Panteļejevs kā Fenikss no pelniem Emsim pie sāniem». TvNET. 2004.03.31. Skatīts: 2010.12.26.[novecojusi saite]
  8. ↑ «Panteļējevs strādās vadošā amatā ar drošību saistītā dienestā». Apollo. 2005.12.08. Skatīts: 2010.12.26.[novecojusi saite]
  9. ↑ 9,0 9,1 «Ko tagad dara Andrejs Panteļējevs?». Kas jauns?. 2009.12.17. Skatīts: 2010.12.26.
  10. ↑ «Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ārštata padomnieks politikas plānošanas jautājumos būs Andrejs Panteļējevs | Izglītības un zinātnes ministrija». www.izm.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-28.
  11. ↑ «Valsts amatpersonu deklarācijas - Latvijas Vēstnesis». Latvijas Vēstnesis (latviešu). 2002-12-20. Skatīts: 2023-07-06.
  12. ↑ «Jutos izmisis būt ar savām problēmām viens. Saruna ar ekspolitiķi Panteļējevu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-21.
  13. ↑ «Panteļējevs tagad strādā skolā: «Ieklausījos savā sirdsbalsī»». www.santa.lv. Skatīts: 2023-07-06.
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Anulēti mandāti
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Panteļējevs&oldid=4085508"