Pāriet uz saturu

Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Latvijas Valsts prezidentu. Par citām jēdziena Andris Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Andris Bērziņš
Andris Bērziņš 2010. gadā
Latvijas Valsts prezidents
Amatā
2011. gada 8. jūlijs — 2015. gada 7. jūlijs
Premjerministrs
Priekštecis Valdis Zatlers
Pēctecis Raimonds Vējonis
Dzimšanas dati 1944. gada 10. decembrī (79 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Nītaure, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija PSKP (1985—1989)[1]
Dzīvesbiedrs(-e)
Bērni 5 bērni
Profesija radioinženieris
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Andris Bērziņš (dzimis 1944. gada 10. decembrī Nītaurē) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2011—2015). Bijis Augstākās Padomes Tautas frontes frakcijas deputāts, vēlāk Unibankas prezidents, 10. Saeimas deputāts.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andris Bērziņš dzimis 1944. gadā Nītaurē. 1958. gadā beidzis Nītaures septiņgadīgo skolu, vidējo izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā (absolvējis 1962. gadā).[2] Dienējis padomju armijā. 1971. gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu radioinženiera specialitātē.[3] Studējis LVU Ekonomikas fakultātē (rūpniecības plānošanas specialitātē), kuru absolvējis 1988. gadā.[4]

No 1970. gada dažādos amatos strādājis ražošanas apvienībā "Elektrons": no inženiera līdz pat direktoram (1970—1988).

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PSKP biedrs kopš 1985. gada.[nepieciešama atsauce] 1988. gadā A. Bērziņš tika iecelts par LPSR sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku.

1989. gadā ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un bijis rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs (1989—1993). 1990. gadā A. Bērziņš no Valmieras 174. vēlēšanu apgabala ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, kur darbojies Latvijas Tautas frontes frakcijā. Viens no deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.[4]

Pēc deputāta pilnvaru laika beigām 1993. gadā kļuvis par Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas fonda priekšsēdētāju. Tajā pašā gadā Bērziņš tika ievēlēts par akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" prezidentu un to vadīja līdz 2004. gada janvārim.[4][5] No 2006. gada decembra līdz 2009. gada 21. aprīlim viņš pildīja Latvenergo padomes priekšsēdētāja pienākumus.[6][7] No 2006. gada novembra līdz 2010. gada jūnijam pildījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta-padomes priekšsēdētāja pienākumus, bet nolicis pilnvaras sakarā ar nodomu piedalīties kārtējās Saeimas vēlēšanās.[8][9]

A. Bērziņš ir turīgs, viņa īpašumi ļauj viņu uzskatīt par miljonāru. Saskaņā ar VID publiskojamo datu bāzē atrodamo valsts amatpersonas deklarāciju, 2006. gadā, bez augšminētajiem, A. Bērziņš ieņēmis šādus amatus: SEB bankas prezidenta padomnieks, AS "Lode" padomes loceklis, AS "Valmieras stikla šķiedra" padomes loceklis, SIA "SEB līzings" padomes loceklis un AS "SEB atklātais pensiju fonds" padomes priekšsēdētājs. Šajā deklarācijā ir norādīti viņa īpašumā esoši 30 zemes īpašumi vairākos Latvijas pagastos. 2007. gada amatpersonas deklarācijā ir norādīts darījums, kurā viņš ieguvis 4 535 635 latus, pārdodot sev piederošās AS "Lode" akcijas.[10] Savukārt 2010. gadā, stājoties Saeimas deputāta amatā, viņš norādījis, ka aizdevumos izsniedzis vairāk par 1 000 000 latu, kā arī viņa īpašumā ir vairāk kā 30 nekustamie īpašumi dažādās Latvijas vietās.[11]

2005. gadā atgriezies politikā, kad nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kā saraksta līderis un Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts, lai arī nebija ZZS ietilpstošo partiju biedrs. 2010. gada rudenī ievēlēts 10. Saeimā no ZZS.

Latvijas Valsts prezidentūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Andris Bērziņš inaugurācijas dienā

A. Bērziņš iesaistījās 2011. gada Valsts prezidenta vēlēšanu procesā, pats izvirzot sevi kā potenciālu kandidātu. 2011. gada 23. maijā pieci ZZS Saeimas frakcijas deputāti viņu oficiāli izvirzīja Valsts prezidenta amatam.[12] Prezidenta vēlēšanu dienā 2. jūnijā ar 53 Saeimas deputātu balsīm "par" un 44 balsīm "pret" vēlēšanu otrajā kārtā A. Bērziņš apsteidza līdzšinējo prezidentu Valdi Zatleru un tika ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.[13] Amatā stājās 2011. gada 8. jūlijā,[14][15] kad beidzās V. Zatlera pilnvaru termiņš.

Ievēlēts 66 gadu vecumā, A. Bērziņš kļuvis par vecāko Valsts prezidentu Latvijas vēsturē,[16][17] apsteidzot pirmo prezidentu Jāni Čaksti, kuru 1922. gadā šajā amatā ievēlēja 63 gadu vecumā.

2015. gada 10. aprīlī paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz Latvijas Valsts prezidenta amatu.[18]

Politiskā darbība pēc prezidentūras

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada jūnijā A. Bērziņš kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta ar trešo numuru, taču saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis precējies divas reizes, piecu bērnu tēvs. Pirmā laulība ar Dzintru Bērziņu šķirta, tajā dzimuši divi bērni — Aigars Bērziņš un Eva Manavagude (dzīvo Zviedrijā).[19] Plašsaziņas līdzekļos publicēta informācija, ka A. Bērziņam ir vēl divi ārlaulības bērni — meita Anete un dēls Edvarts, taču pats prezidents to oficiāli nav apstiprinājis.[20][21][22] 2011. gada jūlijā, īsi pirms stāšanās Valsts prezidenta amatā, apprecējies ar savu ilggadīgo draudzeni ārsti Daci Seisumu.[23] Pārim ir arī viens kopīgs bērns — dēls Kristaps Andris. 2016. gada janvārī laulība tika šķirta.[24] A. Bērziņam ir arī seši mazbērni.[25]

2012. gada 3. septembrī, vedot jaunāko dēlu uz pirmo skolas dienu Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, A. Bērziņš, sašutis par žurnālistu interesi, atļāvās draudēt televīzijas operatoram: "Čaļi, pa galvu vajag, ja? Ilgi neesat sisti, ja...", kas radīja negatīvus viedokļus politologu un etiķetes speciālistu vidū.[26]

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopā ar Solvitu Āboltiņu, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Юрий Алексеев. «Юрий Алексеев. Судьба президента» (Russian). Delfi, 2011. gada 3. jūnijs. Skatīts: 2011. gada 18. septembris.
  2. ↑ «Prezidents Bērziņš atkal apraudas uzrunas laikā. VIDEO». kasjauns.lv. 2011. gada 2. septembrī. Skatīts: 2011. gada 2. septembrī.
  3. ↑ «Bērziņš kļūs par Latvijas Valsts prezidentu». delfi.lv. 2011. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijā.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 «Kluba biedri». ltn.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. septembrī. Skatīts: 2011.05.20. Arhivēts 2011. gada 10. septembrī, Wayback Machine vietnē.
  5. ↑ «Unibankai jauns prezidents». diena.lv. 2003.12.20. Skatīts: 2011.05.20.
  6. ↑ «Ievēlēta AS "Latvenergo" padomes vadība». FINANCENET. 2006.12.22. Skatīts: 2011.05.20.[novecojusi saite]
  7. ↑ «Latvenergo koncerna konsolidētie finanšu pārskati 2009». Latvenergo. Skatīts: 2011.05.20.[novecojusi saite]
  8. ↑ «Par LTRK prezidentu ievēl Andri Bērziņu». FINANCENET. 2006.11.1. Skatīts: 2011.05.20.[novecojusi saite]
  9. ↑ «LTRK prezidents Bērziņš noliek pilnvaras, startēs vēlēšanās». tvnet.lv. 2010.06.07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2011.05.20.
  10. ↑ «Valsts amatpersonu deklarācijas». Valsts ieņēmumu dienests. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. janvārī.
  11. ↑ Bērziņš, visticamāk, nolems kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, Diena.lv
  12. ↑ «ZZS pārstāvji prezidenta amatam izvirza Bērziņu». Apollo. 2011.05.24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. augustā. Skatīts: 2011.05.24.
  13. ↑ «Bērziņu ievēlē par Valsts prezidentu». tvnet.lv. 2011. gada 2. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijā.
  14. ↑ «Par Valsts prezidentu kļūst Bērziņš». tvnet.lv. 2011. gada 8. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijā.
  15. ↑ «Bērziņš nodod svinīgo solījumu un oficiāli stājas prezidenta amatā». delfi.lv. 2011. gada 8. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijā.
  16. ↑ «Bērziņš ‒ vecākais Latvijas prezidents». tvnet.lv. 2011. gada 3. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijā.
  17. ↑ «Bērziņš — vecākais Latvijas prezidents». delfi.lv. 2011. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijā.
  18. ↑ «VIDEO: Bērziņš uz otru prezidenta termiņu nekandidēs». Diena.lv. 2015. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 10. aprīlī.
  19. ↑ «Zināmais un nezināmais par Andra Bērziņa un viņa draudzenes privāto dzīvi». NRA.lv. 2011. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 26. decembrī.
  20. ↑ «Valsts prezidenta kundze esot mātes cerībās». NRA.lv. 2011. gada 25. novembrī. Skatīts: 2011. gada 26. decembrī.
  21. ↑ «Prezidents neatklāj savu bērnu skaitu». Mango.lv. 2011. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 26. decembrī.
  22. ↑ «Igauņu prezidenta sievai sānsolis, kā veicas Latvijas prezidentiem?». NRA.lv. Skatīts: 2014. gada 31. oktobrī.
  23. ↑ «Prezidents Andris Bērziņš apprecējies». mango.lv. 2011. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 6. jūlijā.
  24. ↑ «Daces Seisumas oficiāls paziņojums». Delfi.lv. 2016. gada 19. februārī. Skatīts: 2016. gada 19. februārī.
  25. ↑ «Jaunais prezidents nevieš skaidrību par saviem bērniem». kasjauns.lv. 2011. gada 7. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 6. jūlijā.
  26. ↑ Prezidents Bērziņš agresīvs: "Čaļi, pa galvu vajag, ja?". VIDEO Kasjauns.lv
  27. ↑ «Bērziņš saņems augstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni». tvnet.lv. 2011. gada 7. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 7. jūlijā.
  28. ↑ «Bērziņš saņems augstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni». apollo.lv. 2011. gada 7. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 7. jūlijā. Arhivēts 2011. gada 10. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andris Bērziņš

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Valdis Zatlers 		Latvijas Valsts prezidents
2011. gada 8. jūlijs — 2015. gada 7. jūlijs 		Pēctecis:
Raimonds Vējonis
1918—1940
1993—pašlaik
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Anulēti mandāti
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andris_Bērziņš_(Latvijas_prezidents)&oldid=4130897"