Indulis Bērziņš
- Šis raksts ir par bijušo Latvijas ārlietu ministru. Par citām jēdziena Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Indulis Bērziņš | |
---|---|
Indulis Bērziņš 2002. gadā | |
Latvijas ārlietu ministrs | |
Amatā 1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris | |
Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
Premjerministrs |
Andris Šķēle Andris Bērziņš |
Priekštecis | Valdis Birkavs |
Pēctecis | Sandra Kalniete |
| |
Dzimšanas dati |
1957. gada 4. decembrī Madona, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Politiskā partija |
PSKP Latvijas Tautas fronte Latvijas Ceļš |
Profesija | vēsturnieks |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Indulis Bērziņš (dzimis 1957. gada 4. decembrī Madonā) ir Latvijas vēsturnieks, politiķis un diplomāts, bijušais Latvijas Republikas ārlietu ministrs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Indulis Bērziņš beidzis Latvijas Universitāti 1981. gadā vēsturnieka specialitātē.[1] 1984. gadā ieguvis zinātņu kandidāta grādu.[1] Bijis PSKP biedrs.
Atmodas laikā iesaistījies Latvijas Tautas frontē (LTF), darbojies televīzijas raidījumā "Apvārsnis",[1] kur asi kritizēja PSRS un padomju sistēmu. Aktīvs Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesa dalībnieks. Ievēlēts un darbojies Latvijas Republikas Augstākajā padomē, vairākus gadus bijis LTF frakcijas priekšsēdētājs.[1] 1990. gada 4. maijā un 1991. gada 21. augustā balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. 1992. gadā I. Bērziņš kļuva par LTF Augstākās padomes frakcijas priekšsēdētāju.
1993. gadā I. Bērziņš bija partijas "Latvijas Ceļš" dibinātāju skaitā. No "Latvijas Ceļa" saraksta ievēlēts 5., 6. un 7. Saeimā.[1] Bija Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs (6. Saeimā), Saeimas priekšsēdētāja biedrs (7. Saeimā), Latvijas nacionālās grupas vadītājs Parlamentu savienībā, kā arī Latvijas delegācijas vadītājs Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.
No 1999. gada 16. jūlija līdz 2002. gada 7. novembrim I. Bērziņš bija Latvijas Republikas ārlietu ministrs Andra Šķēles un Andra Bērziņa valdībā, Latvijas Republikas delegācijas vadītājs iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību.
2002. gadā I. Bērziņš kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no "Latvijas Ceļa" saraksta, bet netika ievēlēts.
Pēc 2002. gada viņš bija Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē (2003—2004), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (2004—2009) un Austrijas Republikā (2009—2013), kā arī nerezidējošais vēstnieks Austrālijas Savienībā, Jaunzēlandē, Šveices Konfederācijā, Lihtenšteinas Firstistē un Slovākijā.[2] No 2015. līdz 2019. gadam bijis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks NATO, no 2019. gada — Latvijas vēstnieks Lietuvā. 2023. gada augustā beidzis diplomāta karjeru.[3]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]I. Bērziņš ir apbalvots ar Latvijas Republikas III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (par balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu), Latvijas Republikas II šķiras Atzinības krustu (par darbu aktīvi veicinot Latvijas dalību ES un NATO), Francijas Republikas Ordre national du Merite, Austrijas valsts apbalvojumu Grosse Goldene Ehrenzeichen am Bande un Latvijas Republikas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[1]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «INDULIS BĒRZIŅŠ». ltn.lv.[novecojusi saite]
- ↑ «Indulis Bērziņš». Latvijas Republikas vēstniecība Londonā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. jūlijā.
- ↑ «Vēstnieks Bērziņš beidz diplomāta karjeru; Pildegovičs vadīs sekretariātu Latvijas dalībai ANO Drošības padomē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-02.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Valdis Birkavs |
Latvijas ārlietu ministrs 1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris |
Pēctecis: Sandra Kalniete |
Priekštecis: ? |
Latvijas vēstnieks Dānijas Karalistē 2003 — 2004 |
Pēctecis: ? |
Priekštecis: Jānis Dripe |
Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē 2004 — 2009 |
Pēctecis: Eduards Stiprais |
Priekštecis: ? |
Latvijas vēstnieks Austrijas Republikā, Lihtenšteinā, Slovākijā, Šveicē, Austrālijā un Jaunzēlandē 2009 — 2013 |
Pēctecis: Edgars Skuja |
Priekštecis: Māris Riekstiņš |
Latvijas vēstnieks NATO 2015 — 2019 |
Pēctecis: Edgars Skuja |
Priekštecis: Einars Semanis |
Latvijas vēstnieks Lietuvas Republikā 2019 — pašlaik |
Pēctecis: amatā |
|
|
- 1957. gadā dzimušie
- Madonā dzimušie
- LKP biedri
- "Latvijas Ceļa" politiķi
- Latvijas ārlietu ministri
- LR Augstākās Padomes deputāti
- 5. Saeimas deputāti
- 6. Saeimas deputāti
- 7. Saeimas deputāti
- Latvijas vēstnieki Lietuvā
- Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē
- Latvijas Universitātes absolventi
- Latvijas Universitātes darbinieki
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri
- Atzinības krusta lielvirsnieki