Pāriet uz saturu

Dzintars Rasnačs

Vikipēdijas lapa
Dzintars Rasnačs
Dzintars Rasnačs 2014. gadā
Latvijas Republikas tieslietu ministrs
Amatā
2014. gada 5. novembris — 2019. gada 23. janvāris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Gaidis Bērziņš
Pēctecis Jānis Bordāns
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1998. gada 26. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs
Priekštecis Romāns Apsītis
Pēctecis Ingrīda Labucka
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
9. Saeimas deputāts
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs
8. Saeimas deputāts
Amatā
2004. gada 21. jūlijs — 2006. gada 7. novembris
Prezidents
Premjerministrs
7. Saeimas deputāts
Amatā
1998. gada 3. novembris — 2002. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs
Dzimšanas dati 1963. gada 17. jūlijā (61 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e)
  • Ārija Millere
  • Vēl viena sieva, kura publiski netiek minēta
  • Antra Krastiņa (Rasnača) (līdz 2015)
  • Alda Ozola (2016—2020)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Dzintars Rasnačs (dzimis 1963. gada 17. jūlijā Jūrmalā[1]) ir latviešu jurists un politiķis, Nacionālās apvienības biedrs (iepriekš ilgus gadus pārstāvējis "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"). Bijis sešu Saeimas sasaukumu deputāts un tieslietu ministrs vairākās valdībās.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījies Rīgas 24. vidusskolā.[2] Pēc pamatizglītības iegūšanas iestājies Rīgas industriālajā politehnikumā, ko pabeidzis 1982. gadā kā štanču un presformu izgatavošanas tehnologs.[3] Divus gadus dienējis Padomju armijā.[2]

1990. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 2000. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu.[3]

Darba gaitas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dz. Rasnačs darba gaitas uzsāka rūpnīcas VEF instrumentu fabrikā, kur nostrādājis sešus gadus.[2] Strādādams VEF, iesaistījies Latvijas Tautas frontē.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1988. gadā iestājās PSRS Komunistiskajā partijā.[4] Latvijas Tautas frontē iesaistījās tās pirmsākumos 1988. gadā, kā LTF kandidāts bijis ievēlēts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomē.

Kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Šī sasaukuma laikā bija "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas konsultants[2] un Saeimas deputāta Aleksandra Pētersona palīgs.

1995. gada 21. decembrī kļuvis par tieslietu ministru Andra Šķēles valdībā.[2] Amatu saglabājis arī A. Šķēles otrajā valdībā un sava partijas biedra Guntara Krasta Ministru kabinetā. No 1997. gada maija līdz jūnijam pildīja arī aizsardzības ministra pienākumus pēc Andreja Krastiņa demisijas.[5] Amatu zaudējis, kad līdz ar 7. Saeimas darbības uzsākšanu tika nomainīta valdība.

1998. gada vēlēšanās ievēlēts 7. Saeimā. Līdz 2000. gada maijam bijis TB/LNNK frakcijas priekšsēdētāja biedrs.[3] Parlamentā bijis Eiropas lietu komisijas sekretārs, Juridiskās komisijas priekšsēdetāja biedrs, bijis četru apakškomisiju loceklis (tai skaitā apakškomisijas darbam ar Administratīvā procesa likumu priekšsēdētājs) un darbojies vairākās parlamentu sadarbības grupās.[3]

2002. gadā kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās, sākotnēji nav ievēlēts. Kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, arī nav ievēlēts. Drīz nonāca Saeimā, jo Roberts Zīle kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu.[6] Bija Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis, vairāku apakškomisiju, delegāciju un grupu loceklis.[6]

2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā.[7] Ievēlēts par Saeimas sekretāru, bija pastāvīgs Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī Juridisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs. Darbojās arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, Juridiskās komisijas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumu, vairākās delegācijās un grupās.[7]

2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Nacionālās apvienības saraksta. Pirmajā Saeimas sēdē ievēlēts par tās sekretāra Kārļa Šadurska biedru. 2011. gada rudenī Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā, kur saglabāja vietu prezidijā, kļūstot par Saeimas sekretāru. 2014. gadā ticis ievēlēts 12. Saeimā.

2014. gada novembrī kļuva par tieslietu ministru Laimdotas Straujumas valdībā. Amatu saglabājis arī Māra Kučinska valdībā. 2018. gada rudenī Dz. Rasnačs kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts.

Maksātnespējas jomā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada oktobrī Rasnačs atzina, ka maksātnespējas jomā ir problēmas un atsevišķas lietas neesot noregulētas pietiekami augstā līmenī, tomēr uzskatīja, ka problēmas ir krietni pārspīlētas un tās esot jārisina kompleksi kopā ar tiesībsargājošajām iestādēm un pašām bankām.[8] Rasnačs arī pauda viedokli, ka Nacionālo apvienību par maksātnespējas administratoru partiju dēvējot nu jau tikai inerces pēc, atzīstot ka pirms diviem un vairāk gadiem šāda ietekme tiešām esot bijusi, tomēr tagad tādas vairs neesot.[9]

2017. gadā Rasnačs veica maksātnespējas jomas reformu, maksātnespējas administratoriem nosakot valsts amatpersonas statusu, eksamināciju un displināratbildību, kā arī prakses vietās uzsākot pārbaudes. 2018. gadā maksātnespējas administratoru skaits bija samazinājies no 312 līdz 255.[10]

2017. gada 26. maijā Ārvalstu investoru padome Latvijā atzina, ka maksātnespējas jomā kopumā situācija ir uzlabojusies, ļoti augstu novērtējot maksātnespējas procesu uzlabošanā paveikto un atzinīgi novērtējot pieņemto rīcības plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai.[11] Eiropas Savienības Padome 2018. gada ziņojumā par Latviju atzina, ka pēdējos gados "ir novērstas konkrētas maksātnespējas regulējuma nepilnības, kas ļāva veikt būtiskus procesa pārkāpumus", vienlaikus gan atzīstot, ka "ēnu ekonomika un tiesu sistēma ir visvājākās jomas Latvijā visumā labvēlīgajā darījumdarbības vidē."[12] Arī Eiropas Komisija atzina, ka "pēdējo gadu laikā ir ievērojami nostiprināts maksātnespējas procesa regulējums", "ieviešot ciešāku uzraudzību, stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem un smagākus sodus par amatpārkāpumiem", kā arī pastiprināts regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā.[13]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzintars Rasnačs bijis precējies četras reizes. Otrā sieva — Ārija Millere (divi dēli), trešā sieva — Antra Krastiņa (dēls un meita).[14] 2016. gadā plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka ministram ir līgava: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas augsta ranga ierēdne Alda Ozola,[15] ar ko viņš 2016. gadā apprecējās,[16] bet 2020. gadā izsķīrās.

2008. gadā izdotas grāmatas „Mūsu vēsture: 1985—2005” 2. daļā un Lato Lapsas grāmatā „Simt gudro galvu un citi zvēri” citēts kāds Rasnača paskaidrojums policijai par konfliktu ar bijušo sievu Āriju Milleri, kura lamājoties ar rabarberu kātiem no visa spēka esot viņam situsi pa seju un kaklu, bet pēc to salūšanas ar rokām situsi pa galvu un ar kāju spērusi pa kājstarpi, savukārt pēc Rasnača iecirstās pļaukas ar tālruņa klausuli pārsitusi viņam pieri.[14][17][18]

2016. gada 30. marta pusdienu pārtraukumā Rasnačs ministrijas mikroautobusa vadītājam iedeva 20 eiro un norīkoja „steidzamības kārtā” ar mikroautobusu pārvest viņam piederošu skapi no viņa dzīvokļa Āgenskalnā uz viņa līgavas dzīvesvietu Rīgas centrā. Šī rīcība izraisīja rezonansi plašsaziņas līdzekļos. Ministrs par to atvainojās, atzīstot, ka izdarījis rupju profesionālās ētikas pārkāpumu un uzsvēra, ka notikušais bijis „izņēmuma gadījums steidzamības kārtībā”.[19][20] KNAB pēc publicista Lato Lapsas iesnieguma veica Rasnača rīcības izvērtēšanu, konstatēja tajā likumpārkāpumu un piesprieda ministram 250 eiro lielu sodu.[21][22]

Rasnača vaļasprieki ir makšķerēšana, hokejs un boulings.[23] Viņš arī aktīvi lieto sociālo tīklus, kur bieži publicē dažādas fotogrāfijas gan no darba, gan privātās dzīves, no kurām gan dažas sabiedrībā izpelnījušās pretrunīgu reakciju par to piedienību amatpersonai.[18][23] Savukārt citi Twitter lietotāji, tostarp, politiķis Mārtiņš Bondars, politiķis Kārlis Seržants, žurnāliste Olga Dragiļeva un žurnālists Arnis Krauze, Rasnačam vairākkārt pārmetušu savu kritiķu un pretēju viedokļu paudēju bloķēšanu.[24][25]

No 2016. gada 19. oktobra līdz 15. novembrim Juridiskās koledžas telpās notika Rasnača fotogrāfiju personālizstāde ar motto "Saskati skaisto ap sevi".[26][27]

2017. gadā iekļauts žurnāla "Kas Jauns" dīvaināko valdības pārstāvju topa pirmajā vietā.[28]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzintars Rasnačs
  1. ↑ Dzintars Rasnačs Arhivēts 2011. gada 14. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Ināra Egle. «Sava tēla rasētājs». SestDiena, 1997. gada 8. novembrī. Skatīts: 2009. gada 18. septembrī.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Dzintars Rasnačs». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 17. septembrī.
  4. ↑ Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Maksātnespējas procesa reformas varēja veikt ātrāk
  5. ↑ Ēriks Matulis, Līga Laizāne. «Krastiņš vada pēdējās trīs dienas ministra amatā». Diena, 1997. gada 10. maijā. Skatīts: 2009. gada 18. septembrī.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Dzintars Rasnačs». 8. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 17. septembrī.
  7. ↑ 7,0 7,1 «Dzintars Rasnačs». 9. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 17. septembrī.
  8. ↑ Rasnačs: maksātnespējas jomā problēmas ir, bet tās ir krietni pārspīlētas. Latvijas Avīze. 2014. gada 31. oktobris. Atjaunināts: 2014. gada 5. novembrī.
  9. ↑ Rasnačs: NA par maksātnespējas administratoru partiju dēvē pēc inerces. Latvijas Avīze. 2014. gada 3. novembris. Atjaunināts: 2014. gada 5. novembrī.
  10. ↑ Māris Ķirsons (2018. gada 13. februāris). Maksātnespējas reformas pirmie ziediņi. Dienas Bizness. Atjaunināts: 2018. gada 12. jūnijā.
  11. ↑ «ĀIPL nostāja attiecībā uz priekšlikumiem ekonomisko noziegumu apkarošanas uzlabošanai». Eiropas Komisija. 2017. gada 26. maijs. Skatīts: 2018. gada 12. jūnijā.
  12. ↑ «Ziņojums par Latviju – 2018. gads». Eiropas Savienības Padome. 2018. gada 7. marts. Skatīts: 2018. gada 12. jūnijā.
  13. ↑ «Padomes ieteikums par Latvijas 2018. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2018. gada stabilitātes programmu». Eiropas Komisija. 2018. gada 23. maijs. Skatīts: 2018. gada 12. jūnijā.
  14. ↑ 14,0 14,1 Dana Dravniece. «VAKARA ZIŅAS: Vai ministra Rasnača laulību izjaukusi biroja vadītāja?». kasjauns.lv, 2015. gada 31. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. Oktobris. Skatīts: 2016. gada 12. februārī.
  15. ↑ Rasnača līgava bez maksas lidinās biznesa klasē Vakara Ziņas
  16. ↑ «Tieslietu ministrs Rasnačs apprecējies ceturto reizi». Delfi. 2016. gada 16. augusts. Skatīts: 2017. gada 24. martā.
  17. ↑ «Iekaustīts ar rabarberiem un telefona klausuli – Dzintara Rasnača stāsts». Delfi. 2015. gada 11. decembris. Skatīts: 2017. gada 24. martā.
  18. ↑ 18,0 18,1 «Tā tieslietu ministrs Rasnačs sevi izpauž internetā. FOTO». kasjauns.lv. 2015. gada 7. augusts. Skatīts: 2017. gada 24. martā.
  19. ↑ KNAB vērtēs Rasnača rīcību, izmantojot dienesta transportu skapja pārvešanai. Diena. 2016. gada 28. jūnijs. Atjaunināts: 2017. gada 24. martā.
  20. ↑ «KNAB lems par izmeklēšanas sākšanu Rasnača «skapja lietā»». tvnet.lv. 2016. gada 29. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. Jūnijs. Skatīts: 2017. gada 24. martā.
  21. ↑ «KNAB vērtēs Rasnača rīcību, izmantojot dienesta transportu skapja pārvešanai». Delfi. 2016. gada 12. septembris. Skatīts: 2017. gada 24. martā.
  22. ↑ «Rasnaču sauc pie atbildības; ministrs sola samaksāt 250 eiro soda naudu». kasjauns.lv. 2016. gada 12. septembris. Skatīts: 2017. gada 24. martā.
  23. ↑ 23,0 23,1 «FOTO: kā Dzintars Rasnačs “izgriež pogas” Putinam». skaties.lv. 2016. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 24. martā.
  24. ↑ «Rasnačs tviterī bloķē atšķirīga viedokļa paudējus». Delfi. 2016. gada 11. maijs. Skatīts: 2016. gada 9. jūlijā.
  25. ↑ «Soctīklu lietotāji grib redzēt Rasnača nobloķēto cilvēku sarakstu». tvnet.lv. 2018. gada 19. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. Februāris. Skatīts: 2018. gada 12. jūnijā.
  26. ↑ Tieslietu ministrs sarīko fotoizstādi. Jurista Vārds. 2016. gada 25. oktobris. Atjaunināts: 2017. gada 24. martā.
  27. ↑ «Tieslietu ministra hobijs: Rasnačs prezentē ziedu un dzīvnieku fotogrāfijas». Mixnews.lv. 2016. gada 21. oktobris. Skatīts: 2017. gada 24. martā.[novecojusi saite]
  28. ↑ «Dīvaināko ministru topā pirmo vietu nopelnījis Dzintars Rasnačs». kasjauns.lv. 2017. gada 14. februāris. Skatīts: 2017. gada 24. martā.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Romāns Apsītis
Gaidis Bērziņš 		Latvijas tieslietu ministrs
1995. gada 21. decembris — 1998. gada 26. novembris
2014. gada 5. novembris — pašlaik 		Pēctecis:
Ingrīda Labucka
Jānis Bordāns
Ministru prezidents
Ministru prezidenta biedrs
Ministri
Zaudējuši amatu
Ministru prezidente
Ministri
Zaudējuši amatu
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzintars_Rasnačs&oldid=4126773"