Ogre

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Ogre nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ogre
Valstspilsēta
Ogres luterāņu baznīca
Karogs Ģerbonis
Ogre
Koordinātas: 56°49′7″N 24°36′20″E
Valsts	Latvija
Novads	Ogres novads
Pilsētas tiesības	kopš 1928. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Oger
Administrācija
• Ogres novada domes priekšsēdētājs	Egils Helmanis (Nacionālā apvienība)
Platība
• Kopējā	16,2 km2
• sauszeme	14,4 km2
• ūdens	1,8 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	22 767
• vieta	8
• blīvums	1 583,2 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-50(01-03)
Tālruņu kods	(+371) 650
Mājaslapa	www.ogresnovads.lv
Ogre Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "flag link"

Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies Daugavas labajā krastā pie Ogres upes ietekas. Attālums līdz Rīgai 36 km. Pilsētas platība ir 13,6 km². Iedzīvotāju skaitā ziņā tā ir 8. lielākā pilsēta Latvijā.

Pilsētas nosaukums

Ogres pilsētas nosaukums ir cieši saistīts ar Ogres upi, par kuras vārdu ir vairāki nostāsti. Indriķa hronikā Ogres upe dēvēta par Vogeni (Wogene, Woga). Pēc igauņu vēsturnieka Alvres domām vārds Vōgene nozīmējis „straujā, viļņainā (upe)", to pamatojot ar to, ka līvu valodai radniecīgajā igauņu valodā voog nozīmē „straume", „plūsma", „vilnis", bet voogama — „plūst", „tecēt", „viļņot". Laika gaitā vārds Voga varējis pārtapt tagadējā Ogres nosaukumā.

Pēc Augusta Bīlenšteina domām upes nosaukums saistās ar zuša indoeiropeisko nosaukumu (prūšu: angurgis, lietuviešu: ungurys). Latviešu teika stāsta, ka laikā, kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas Impērijas sastāvā, ķeizarienes Katrīnas I valdīšanas laikā uz šo apkaimi sūtīti zaldāti, kas vietējiem iedzīvotājiem taujājuši, kur esot upe, kas bagāta ar zušiem (krievu: угри), no kā it kā esot cēlies jaunais upes vārds.

Vēsture

Ogres apkaime ir bijusi apdzīvota jau pirms 3—5 tūkstošiem gadu; tas konstatēts pēc izrakumos atrastajiem akmens cirvjiem, keramikas lauskām u.c. priekšmetiem. Līdz 9. gadsimtam bijis apdzīvots Ķentes pilskalns. Rakstiski Ogres upes grīva pirmo reizi minēta Indriķa Livonijas hronikas 1206. gada līvu-vāciešu militārā konflikta aprakstā.

13. gadsimta sākumā Ikšķiles pilsnovads (latīņu: castrum Ykescolae) bija izlēņots bīskapa Alberta vasalim Konrādam no Meiendorpas. Pakāpeniski Daugavas līvus asimilēja letgaļi, un līdz pat 16. gadsimtam Ikšķiles pilsnovads ietilpa Rīgas arhibīskapijas latvju galā. Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas laikā apvidus ietilpa Rīgas apriņķī.

Pēc 1861. gada Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa līnija uzbūvēšanas Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība noīrēja divas pūrvietas meža, lai ierīkotu celiņus, uzceltu restorānu un vairākus paviljonus. Kopš 1875. gada Ogrē sākās intensīva vasarnīcu celtniecība; to skaits līdz Pirmajam pasaules karam sasniedza trīs simtus. Pirmā pasaules kara laikā Ogre atradās tiešā frontes tuvumā, artilērijas šāviņi gandrīz pilnīgi iznīcināja Ogres apbūvi. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gadā Ogre ieguva miesta, bet 1928. gada 25. februārī pilsētas tiesības. Ogre līdztekus Jūrmalai, Siguldai un Saulkrastiem bija viens no lielākajiem Latvijas kūrortiem. Pēc Latvijas okupācijas visi Ogres restorāni, viesnīcas, pansijas, sanatorijas un tirdzniecības uzņēmumi tika nacionalizēti. 1947. gadā Ogre kļuva par Ogres apriņķa, pēc 1950. gada Ogres rajona centru. 1960. gadu otrajā pusē Ogrē uzcēla lielu trikotāžas kombinātu.

Ogres pilsētas ģerbonis

Ogres ģerbonis

Pirmo reizi par Ogres ģerboni tika runāts 1921. gadā, taču sakarā ar to, ka Ogre nebija pilsēta, bet tikai miests, tika saņemts Latvijas Heraldiskās komitejas atteikums. Pēc pilsētas tiesību piešķiršanas Ogrei 1928. gadā ģerboņa jautājums atkal kļuva aktuāls. Gāja gadi, tika sagatavoti dažādi ģerboņa projekti un skices. 1936. gadā Heraldiskā komiteja savā sēdē, kurā piedalījās arī ikšķilietis Mākslas akadēmijas rektors Jānis Kuga, nolēma izgatavot Ogres pilsētas ģerboņa darba zīmējumu variantus. Ģerboņa ideja — zilā laukā trīs zelta vai melnas priedes, bet apakšējā daļā viļņveida sudraba josla, kas simbolizētu ūdeņus, pie kuriem Ogre atrodas. Priedes un viļņveida josla simbolizēja pilsētu kā kūrortu. Ģerboņa zilais fons norādīja uz to, ka Ogre ir klimatiskais kūrorts. Ģerboņa projekta tālāko izstrādi uzticēja Latvijas Mākslas akadēmijas docentam Kārlim Krauzem. Faktiski ģerbonim ir divi autori — Ogres pilsētas darbinieks, mākslinieks Vilis Mednis un Kārlis Krauze. 1937. gadā ģerboņa projekta zīmējums tika pieņemts galīgā variantā. Lai arī Ogres pašvaldībai un sabiedrībai pret to bija zināmi iebildumi, Heraldikas komiteja 1938. gada augustā projektu pieņēma un 22. oktobrī valsts prezidents Kārlis Ulmanis to apstiprināja.

Mūsu dienās Ogres pilsēta savu klimatiskā kūrorta nozīmi ir gandrīz zaudējusi, un no jauna apstiprinātais vēsturiskais ģerbonis kalpo par simbolu pilsētas pagātnei un varbūt nākotnei.

Ogres zīme

Ogres upe ar vides instalāciju

Ideja par Ogres zīmi, kas nepieciešama iebraucot un izbraucot no pilsētas, radusies jau 1997. gadā. Toreiz notika arī konkurss, kurā uzvarēja tagadējais Ogres pilsētas galvenais mākslinieks Krišs Skrastiņš. 1997. gadā ideja par pilsētas zīmi tā arī palika nerealizēta un skices iegūlās plauktos. 2007. gadā atkārtoti tika pieminēta nepieciešamība pēc pilsētas zīmes. Kopš pirmā konkursa bija pagājis ievērojams laika sprīdis, bija daudz jaunu iespēju un ideju, līdz ar to tika nolemts rīkot jaunu konkursu.

Ogres novada dome 2007. gada 19. aprīļa domes sēdē izsludināja konkursu Ogres pilsētas zīmes izveidei. Konkursu rīkoja dome sadarbībā ar Ogres Rotari klubu un to organizēja domes būvvalde. Konkurss tika organizēts ar mērķi iegūt projekta priekšlikumus — metus vides objekta Ogres pilsētas zīme realizācijai. 2007. gada 22. maijā Ogres pilsētas zīmes ideju metu konkursa komisijas sēdē tika apkopoti rezultāti un konkursā 1.vietu ieguva Pauls Valgums un Viktors Valgums (devīze “G20B47”).

Daļa finansējuma zīmju izgatavošanai bija ieplānota domes budžetā un daļa nepieciešamo līdzekļu tika savākta ziedojumu veidā. Lai iesaistītu iedzīvotājus savas pilsēta simbolikas izveidē, Ogres Rotari klubs rīkoja labdarības koncertu, savukārt pēc SIA „Fazer maiznīcas” iniciatīvas trīs mēnešus notika akcija, kuras laikā no katra uzņēmumā ceptā un Ogres pilsētā pārdotā maizes klaipiņa viens santīms tika ziedots pilsētas zīmes izveidei.

Ir divas pilsētas zīmes, kas izvietotas pie A6 Rīga—Daugavpils — viena pirms iebraukšanas pilsētas teritorijā no Ikšķiles puses, otra — no Ciemupes puses.

Ogres pilsētas zīme kā vides objekta būtiskākā funkcija ir Ogres pilsētas atpazīstamības veicināšana, kā arī simbolisku pilsētas vārtu veidošana.

Daba

Kristāliskais pamatklintājs sastāv no dažādiem granītiem un gneisiem un atrodas 950—1000 m dziļumā, un to šķērso dažāda dziļuma tektoniskie lūzumi, kas it kā monolīto pamatklintāja masīvu sadala dažāda lieluma blokos. Atšķirībā no litosfēras lūzumiem kalnu rajonos šie lūzumi nav tik dziļi, kas kopumā piešķir platformas apgabaliem salīdzinošu stabilitāti. ^{[nepieciešama atsauce]}

Virs kristāliskā pamatklintāja nāk pamatiežu stāvs, kura biezums Ogres apkaimē ir 930 — 995 m. No tiem Ogres upes krastos atsedzas tikai virsējie devona vecuma pamatieži — dolomīti un dolomītmerģeļi. Tie radušies simtiem miljonu gadu ilgā laika periodā, kad daudzkārt tagadējā Ogres teritorijā valdījuši jūru apstākļi un norisinājušies iežu daļiņu sacementēšanās procesi, kurus vēlāk veicināja arī virsējo slāņu spiediens. Vietām tekošais ūdens dolomītos izskalojis iedobumus (kavernas), kuros izveidojušies kalcīta kristālu sakopojumi, t.s. drūzas.

Virs pamatiežiem atrodas kvartāra nogulumiežu sega, ko atstājis pēdējais apledojums. Nogulumiežu segas biezums mainās 5—70 m robežās. Visbiezākie nogulumiežu slāņi ir zem pauguriem, turpretī upju krastos to biezums sasniedz tikai dažus metrus. Nogulumiežus veido grants, smilts, oļi, mazāk māls. Zilajos kalnos vairāk izplatīta smilts, bet Pārogrē — grants. Pēc kara tika veikta intensīva grants ieguve, palikuši nerekultivēti karjeri. Pilsētas teritorijas reljefs vietām ir stipri paugurains. Tas izskaidrojams ar pēdējā apledojuma kušanas ūdeņu darbību, kas tagadējās pilsētas teritorijā bijusi ļoti spēcīga. No Ikšķiles līdz Ķegumam cauri Ogrei DA virzienā stiepjas garu vaļņveida pauguru virkne — Ogres Kangari. Ģeomorfoloģiski šādus paugurus sauc par osiem.

Ogres Kangari ir 20 km gara osu virkne, kas 3—4 km garumā ietilpst pilsētas teritorijā; vietām tai ir nelieli atzarojumi. Šī vaļņveida pauguru grēda apgrūtina virszemes ūdeņu noteci uz Daugavu, veicinot apkārtnes pārpurvošanos uz Z no grēdas, sevišķi Pārogrē pie Lazdu kalniem. Liela daļa Ogres teritorijas atrodas Daugavas virspalu terasēs, kuru platums sasniedz 1500 m. Daugavas paliene ir vāji izteikta, un to tāpat kā terases klāj 1,5 — 3 m biezs smilšu slānis, zem kura atrodas dolomīta pamatieži. Atsevišķām pilsētas pauguru grēdām un pauguriem vēsturiski ir radušies dažādi nosaukumi. Jaunogrē stiepjas Zilie kalni, kuru augstākie pauguri ir Skolas kalns un Viršu kalns; pilsētas centrā atrodas Vilku kalni, kuru augstākie pauguri ir Skolas jeb Krēģera kalns un Mīlestības kalns; gar Turkalnes ielu stiepjas Sērķīšu (Zaķu) kalni. Pārogrē ir Grants kalni, kuru augstākie pauguri ir Bākas kalns un Kazaku kalns, tālāk stiepjas Lazdu kalni ar slaveno Ķentes kalnu, kurš lielā mērā ir norakts. Pie Urgas upītes atrodas arī tāda paša nosaukuma kalns. Visos šajos kalnos ir ievērojami grants krājumi; tas rada saimniecisko un ekoloģisko interešu sadursmi. Par dabas aizsardzības pārkāpumiem un bezsaimnieciskumu liecina jau Pārogrē esošie karjeri un piesārņotā vide, sevišķi būvmateriālu rūpnīcas apkārtnē. Ir jāapbrīno dabas mīļotāja J. Špakovska uzņēmība, Lazdu kalnos ierīkojot dendroloģisko un atpūtas parku, attīrot daļu aizaugušās teritorijas un par saviem līdzekļiem to labiekārtojot.

Iekšējie ūdeņi

Taka gar Ogres upi

Ogres pilsēta atrodas Daugavas labajā krastā pie Ogres ietekas. Ogres upe ieplūst pilsētā ZA daļā un met vairākus līkumus. Pirms Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas un ar to saistītās ūdenslīmeņa celšanās Daugavā Ogrei bija liels kritums pilsētas robežās. Upe tecēja strauji, krāčaini, efektu vēl vairāk pastiprināja straujās dolomīta kraujas. Ogres upe visai dziļi iegrauzusies pamatiežos, vietām tās gultnē ir daudz laukakmeņu, sevišķi vietā, kur Ogre šķērso Ogres Kangaru osu grēdu. Daudzviet upes gultne gludi „noklāta" ar līdzenām dolomīta plātnēm. Paceļot Daugavā ūdenslīmeni, Ogres lejtecē straumes ātrums kļuvis ļoti mazs — var uzskatīt, ka te ir stāvošs ūdens, kas siltās vasarās veicina aļģu masveida savairošanos un ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Bez Daugavas un Ogres cauri pilsētai tek arī vairākas nelielas upītes. Pārogrē gar dzelzceļu tek Urgas upīte; tai ir lēzena, pārpurvota gultne. Pilsētas ZA daļā gar Ogres kapiem tek Norupīte, bet mazā Lebiņa, kas kādreiz atdalīja Jaunogri no Ogres, tagad lielākoties plūst pa betona caurulēm zem Mālkalnes prospekta un tikai aiz pilsētas stadiona atkal „ierauga dienasgaismu". Pirms ietecēšanas nosprostotajā Ogres upes labajā attekā Lebiņa sadalās, veidodama krūmiem apaugušu salu, un pirms ietekas atkal savienojas. Iztīrot un gaumīgi apzaļumojot šo apkaimi, šeit varētu izveidot nelielu atpūtas un pastaigu vietu. Diemžēl vasarā Ogres aizdambētās attekas ūdens sanitārepidemioloģiskais stāvoklis ir neapmierinošs, jo stāvošajā ūdenī savairojas mikroorganismi. Vēsāks un tīrāks ūdens ir meža ielokā esošajā Mežezerā, kas faktiski ir mākslīgi veidota ūdenskrātuve (no tās iztek mazā Lebiņa). Gruntsūdeņi pilsētas teritorijā atrodas līdz 30 m dziļi. Sevišķi dziļi gruntsūdeņi ir zem pauguriem, savukārt osu ziemeļu nogāzu pakājēs tie vietām iznāk pat zemes virspusē, izraisot apkārtnes pārpurvošanos, sevišķi pilsētas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā.

Augsnes

Pilsētā pārsvarā ir velēnu podzolētās augsnes, kas ir samērā auglīgas. Osu tuvumā lielās platībās ir pārpurvotas augsnes ar mazsadalījušos melnas nokrāsas zāļu kūdru. Savukārt paugurainās vietās augsnes cilmiezī dominē grants vai smilts ar nelielu māla daļiņu piejaukumu. Tas padara augsni irdenu, šāda augsne vāji aiztur mitrumu un organiskās vielas. Šo efektu vēl vairāk pastiprina skuju koku meži, kas "pieskābina" cauri skujkoku vainagiem iztecējušo lietus ūdeni. Šī ūdens reakcija ir vāji skāba (pH 6,5 — 6,9), taču pilnīgi pietiekama, lai veicinātu organisko vielu izskalošanas procesus no augsnes virsējiem slāņiem dziļākos slāņos. Līdz ar to zem 15 — 30 cm bieza trūdvielu jeb humusa slāņa atrodas ap 20 — 25 cm biezs izskalošanas jeb t.s. podzola slānis, kam seko tumšāks ieskalošanas horizonts. Tā biezums variē plašā amplitūdā, vietām pārsniedzot pat 1 m. Ieskalošanas horizonts pakāpeniski pāriet smilts vai grants cilmiezī, kura biezums zem pauguriem var sasniegt vairākus desmitus metru. Savukārt Daugavas ielejā cilmieža biezums var pat nesasniegt 1 metru. Zem cilmieža atrodas pamatieži — monolīti devona dolomīti. Līdz ar to, lai uzlabotu augsnes dabisko auglību, kas Ogrē ir visai zema (apmēram 25 balles no 60 iespējamām; Zemgalē augsnes dabiskā auglība vietām ir virs 50 ballēm), nepieciešamas regulāras ikgadējas organisko vielu papilddevas, sevišķi tas attiecas uz augsnēm paugurainēs. Vietām nepieciešama augsnes nosusināšana, kaļķošana vai virsmas pacelšana. Aktīvi jācīnās pret augsnes eroziju pauguraiņu nogāzēs, tās nostiprinot, arī terasējot, sausās vasarās mākslīgi pievadot ūdeni. Nedaudz auglīgākas augsnes ir Ogres upes lejtecē, grīvas apkaimē, kā arī Daugavas ielejā. Dabiskā auglība šeit ir ap 30 — 39 ballēm; tas izskaidrojams ar karbonātu klātbūtni dolomītu slāņa sekluma dēļ (dolomītos ir kalcija karbonāts — CaCO₃ — tiesa gan, augiem grūti izmantojamā veidā), šeit atrodas arī senas kultūraugsnes, jo upju piekraste bijusi apdzīvota jau no seniem laikiem.

Augājs

Ogre ir viena no zaļākajām Latvijas pilsētām. Vairāk par pusi no pilsētas kopplatības klāj meži vai parki, nomales aizaugušas ar krūmiem un mazvērtīgiem kokiem. Galvenā koku suga pilsētā ir priede, kuras īpatsvars ir 37%, otra izplatītākā ir egle — 29%, bet bērzu īpatsvars sasniedz 20%. Pilsētas centrā aug daudz liepu — tās labi padodas veidošanai, apgriešanai. No citiem kokiem minamas kastaņas, papeles, kļavas, tūjas, ozoli, melnalkšņi, baltegles, apses. Viena no lielākajām apsēm pilsētā aug iepretim stacijas laukumam. Paugurainēs uz smilšainajiem cilmiežiem dominē priedes ar sīklapjiem meža zemākajos stāvos. Zemākās vietās izplatītas egles, zem kurām pamežs ir daudz vājāk attīstīts (sakarā ar sliktākajiem gaismas apstākļiem). Bērzi daudz vairāk izplatīti gar transporta ceļu malām, gar stigām, slapjās augstienēs. Pārogrē pamežā daudz lazdu. Ekoloģisko apstākļu pārmaiņu dēļ mazāk izturīgie skuju koki nokalst, atbrīvodami ekoloģisko nišu mazāk izvēlīgajiem lapu kokiem, sevišķi sīklapjiem. Īpaši tas attiecas uz pilsētas centru, kur katru gadu tiek izzāģētas bojā gājušās priedes, kas ir visjutīgākās pret negatīvajām apkārtējās vides pārmaiņām. No šādiem negatīviem faktoriem varētu minēt zemsedzes izmīņāšanu un lapu nogrābšanu, kas izraisa augsnes degradēšanos, noplicināšanos, eroziju. Nesaņemot pietiekamā daudzumā barības vielas, koki novājinās, samazinās to ikgadējais pieaugums, tie kļūst uzņēmīgi pret sēnēm, kaitēkļiem. Meža dabiska atjaunošanās Ogrē ir problemātiska. Pilnīgi zudušas spējas dabiskā ceļā atjaunoties priedēm, jo pamežs ir piesārņojies ar sīklapjiem, bet priedēm ir paaugstinātas prasības pret gaismu. Vietām pamežā „aizbēguši" augi no dārziem vai apstādījumiem — kapmirte, dažas spireju sugas, krūmrozes u.c.

Klimats

Negaiss Ogrē 2010. gada 23. jūnijā

Lietussargi Brīvības ielā

Ogre atrodas novada rietumos, kur ir siltāks un sausāks nekā lielākajā Ogres novada daļā, sevišķi, salīdzinot ar novada Z, ZA un A daļu. Ziemā Ogrē, spēcīgāk nekā pārējā novada teritorijā, jūtama Baltijas jūras un Rīgas līča ietekme. Vasarā zināmā mērā klimatu ietekmē tas, ka pilsēta daļēji atrodas Daugavas ielejā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir −5,8 °C, bet jūlijā tā ir +17,2 °C. Visai bieži, kopš 1970. gadiem, gaisa vidējā temperatūra janvārī Ogrē svārstās ap −5,4 °C.

Vasarā gaisa temperatūras maiņas pilsētā ir mazāk krasas, jo apkārtējie pauguri un meži daļēji aiztur vējus piezemes gaisa slānī, uz gaisa temperatūras svārstībām izlīdzinoši darbojas arī Daugavas ūdensvirsma. Ziemā valdošie vēji ir DR un D vēji, bet vasarā — ZR un R vēji. Pavasarī vējš samērā bieži iegriežas no Z un ZA, atnesdams agrīnas un vēlīnas salnas. Bezsala periods pilsētā ilgst 140 dienas. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 600—650 mm. Nokrišņi izkrīt vidēji 185 dienas gadā.

Ogrē ir samērā mazs apmākušos dienu skaits gadā, vidēji 126 (Rīgā — 160, Ķemeros — 146). Šāds mazs apmākušos dienu skaits Latvijā ir vēl tikai Zemgales līdzenuma dienvidu daļā.

Ogres klimats

Mēnesis	Vidējā diennakts gaisa temperatūra, °C	Nokrišņi, mm
Janvāris	-6	24
Februāris	-5,8	22
Marts	-2,6	26
Aprīlis	4,8	32
Maijs	11,3	60
Jūnijs	14,8	64
Jūlijs	17,2	87
Augusts	16,0	74
Septembris	11,2	69
Oktobris	5,6	74
Novembris	0,3	49
Decembris	-3,7	28
Gadā		609

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1920 620 —     1925 800 +5.23% 1930 1 300 +10.20% 1935 1 727 +5.84% 1939 1 700 −0.39% 1959 7 542 +7.73% 1970 15 700 +6.89% 1979 26 100 +5.81% 1981 27 000 +1.71% 1989 29 656 +1.18% 1990 29 900 +0.82%	Gads Iedz. ±% g.p. 1991 30 025 +0.42% 1992 29 200 −2.75% 1993 28 800 −1.37% 1994 28 400 −1.39% 1995 28 300 −0.35% 2000 26 573 −1.25% 2001 26 458 −0.43% 2002 26 283 −0.66% 2003 26 178 −0.40% 2004 26 170 −0.03% 2005 26 046 −0.47%	Gads Iedz. ±% g.p. 2006 26 110 +0.25% 2007 26 150 +0.15% 2008 26 238 +0.34% 2011 24 840 −1.81% 2012 26 549 +6.88% 2017 23 533 —     2018 23 272 —     2019 23 232 —     2020 23 061 —     2021 22 978 —     2022 22 872 —

Kultūras centrs

Ogres Centrālā bibliotēka

Iedzīvotāju etniskais sastāvs

Ogres valstpilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (16787)			73.4%
Krievi (3943)			17.2%
Baltkrievi (623)			2.7%
Ukraiņi (432)			1.9%
Poļi (289)			1.3%
Lietuvieši (150)			0.7%
Igauņi (22)			0.1%
Ebreji (17)			0.1%
Čigāni (12)			0.1%
Cita un neizvēlēta (609)			2.7%

2003. gada februārī 22 064 ogrēnieši dzimuši Latvijā. Ogrē dzīvojošie latvieši dzimuši ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs — Krievijā, 29 Baltkrievijā, 22 Lietuvā, 19 Ukrainā, 18 Igaunijā, 15 Kazahstānā, 8 Austrālijā, 5 Polijā, 3 ASV, 2 Azerbaidžānā, 2 Čehijā, 1 Somijā, 1 Vācijā, 1 Gruzijā, 1 Ziemeļmaķedonijā, 1 Moldovā, 1 Norvēģijā, 1 Ungārijā (kopā 155 cilvēki). Latviešu valodu kā dzimto valodu nosaukuši 10 igauņi, 8 čigāni, 5 ebreji, 10 vācieši, 3 azeri, 2 moldāvi un 2 somi (kopā 40 cilvēku).

Ogres iedzīvotāju etniskais sastāvs (%)

	1935.	1979.	1989.	2003.	2023.
Iedzīvotāju skaits (tūkstoši)	1,7	26,1	30,2	26,6	22,8
Latvieši (%)	83,4	61,4	59,1	64,6	73,4
Krievi (%)	5,1	27,8	30,0	24,6	17,2
Vācieši (%)	4,2	—	—	0,1	—
Poļi (%)	3,7	1,9	1,4	1,8	1,3
Ebreji (%)	2,8	0,4	0,4	0,2	0,1
Baltkrievi (%)	—	4,9	4,4	4,2	2,7
Ukraiņi (%)	—	1,9	2,2	1,9	1,9
Lietuvieši (%)	—	0,8	0,5	0,8	0,7
Pārējie (%)	0,8	0,9	2,0	1,9	2,7

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Ogrē un Latvijā (uz 1000 iedzīvotājiem)

		1935		1960		1970		1979		1985		1986		1989		1992		1993		1994
Ogrē Dzimstība Mirstība Dabiskais pieaugums		17,2 14,0 3,2		15,9 9,9 6,0		16,6 7,2 9,4		17,0 7,7 9,3		18,5 7,6 10,9		15,6 7,3 8,3		14,1 9,0 5,1		12,8 10,1 2,7		9,8 11,2 -1,4		9,4 13,0 -3,6
Latvijā Dzimstība Mirstība Dabiskais pieaugums		17,6 14,2 3,4		16,7 10,0 6,7		14,0 11,8 2,2		14,1 12,7 1,4		15,2 13,1 2,1		15,8 12,1 3,7		14,5 12,1 2,4		12,0 13,5 -1,5		10,3 15,2 -4,9		9,5 16,4 -6,9

Bijušais restorāns "Pie zelta liepas"

Ogres Zilokalnu rajons

Trikotāžas kombināta darbiniekiem Jaunogrē starp dzelzceļu un Zilajiem kalniem tika uzcelts liels dzīvojamo namu mikrorajons, kurā tagad dzīvo apmēram 2/3 visu ogrēniešu. Tāda iedzīvotāju koncentrācija izraisa dažādas ekoloģiskas problēmas tuvējā apkārtnē. Līdztekus straujajam iedzīvotāju skaita pieaugumam krasi mainījās gan pilsētas iedzīvotāju nacionālais sastāvs, gan dzimumvecuma struktūra. Mūsu dienās, salīdzinot ar stāvokli pirms Otrā pasaules kara, ir samazinājies vīriešu un ebreju īpatsvars.

Līdz pat 1990. gadu sākumam Ogrē, salīdzinot ar Latviju kopumā, bija palielināta dzimstība un pazemināta mirstība, tātad arī salīdzinoši liels dabiskais pieaugums. Tas bija saistīts ar lielu gados jaunu darbspējīgu cilvēku pieplūdumu darbam trikotāžas kombinātā. 1980. gados Ogrē piedzima pat līdz 500 bērniem gadā, bet nomira ap 200 iedzīvotāju. 1990. gadu sākumā krasi pasliktinājās iedzīvotāju sadzīves apstākļi, pieauga dzīves un medicīnas pakalpojumu dārdzība. Tas samazināja dzimstību, palielināja mirstību. Kopš 1993. gada dzimstība ir zemāka par mirstību. Pirms Otrā pasaules kara iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Ogrē būtiski neatšķīrās no Latvijas vidējiem rādītājiem. Atšķirības sākās līdz ar forsētu Ogres industrializāciju, īpaši izšķiroša nozīme bija lielā trikotāžas kombināta uzcelšanai. Iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Ogres pilsētā sāka visai būtiski atšķirties no Latvijas vidējiem rādītājiem. Galvenie iemesli tam bija:

1. stipri palielinātais 20 — 40 gadus vecu sieviešu īpatsvars; šajā vecumā sievietes parasti apprecas un tām dzimst bērni;
2. zemais pilsētas iedzīvotāju vidējais vecums (34 — 35 gadi), tāpēc arī mirstība Ogrē bija daudz zemāka nekā Latvijā;
3. lielā kadru mainība trikotāžas kombinātā, kuras dēļ katru gadu pilsētā ieradās jauns darbaspēks.

Ogrē pastāv sieviešu un vīriešu disproporcija. 1989. gadā 55% iedzīvotāju bija sievietes, bet 1979. gadā sieviešu īpatsvars bija pat 58%. Šī dzimumu disproporcija rada visdažādākās sociālās problēmas. Svarīgākās no tām ir:

1. palielināts vientuļo, neprecēto sieviešu skaits;
2. palielināta ģimeņu nestabilitāte un šķirto laulību skaits;
3. palielināts nepilno ģimeņu, vientuļo māšu skaits;
4. bieža darbavietu maiņa u.c.

Visnelabvēlīgākā demogrāfiskā situācija ir vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem, kurā uz 100 vīriešiem ir aptuveni 150 sieviešu. Vislabvēlīgākajā ģimeņu veidošanas vecumā (no 20 līdz 40 gadiem) bija 72% vīriešu un tikai 62% sieviešu. Jaunākā vecuma grupās, sakarā ar to, ka vidēji uz 100 zēniem piedzimst 94 meitenes, dzimumu disproporcijas nav. Ir pat neliels zēnu pārsvars, taču zēnu mirstība kopumā ir lielāka un, sasniedzot 16 gadu vecumu, proporcijas izlīdzinās. Ogres pilsētā ir vislielākais sieviešu īpatsvars Latvijas pilsētu vidū. Trikotāžas kombināta dēļ Ogrē ir liels to sieviešu īpatsvars, kuras vispār nav bijušas precējušās — ap 27%, turpretī Latvijā tas ir vidēji 17%. Visi iepriekš minētie apstākļi neveicina lielu ģimeņu veidošanos, lai gan vidējais ģimenes lielums Ogrē tomēr ir nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā. Pilsētā ir vairāk nekā 7000 ģimeņu, ģimenēs kopā dzīvo apmēram 83% ogrēniešu.

Iedzīvotāju migrācija

Ogres dzelzceļa stacija

Autoosta

Pārogres stacija

Ogres pilsētā ilgus gadus ir bijis pozitīvs iedzīvotāju mehāniskais pieaugums jeb migrācija. Šo pieaugumu ir radījis iebraukušo iedzīvotāju pārsvars pār izbraukušajiem. Un tikai pēdējos gados sakarā ar neatkarīgās Latvijas atjaunošanos pierakstīšanās režīms pilsētā kļuvis stingrāks un imigrācija ir kļuvusi negatīva. Paredzams, ka daļa cittautiešu izbrauks ārpus Latvijas, taču, protams, — ne visi. Iedzīvotāju migrācijā pārsvarā piedalās pieaugušie, darbspējīgie iedzīvotāji. Vairāk nekā puse no tiem ir neprecējušies, jo tieši šī ļaužu kategorija ir vismobilākā. Migrācijas iemesli ir visdažādākie. 16 — 20 gadus vecie jaunieši iebrauc Ogrē galvenokārt turpināt mācības dažādās pilsētas skolās. Sākot ar 18 gadu vecumu, par galveno pārceļošanas cēloni sāk dominēt tieksme uzlabot savus dzīves un darba apstākļus, kā arī nodibināt ģimeni. Pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas par galvenajiem dzīves vietas maiņas cēloņiem kļūst vēlēšanās dzīvot vietā, kur pieejamas kultūras, atpūtas un medicīniskās iestādes. Turpina darboties arī tāds faktors kā labāki darba apstākļi. Dzīvojot Ogrē kā Rīgas aglomerācijas pavadoņpilsētā, šīs vajadzības lielākā vai mazākā mērā var tikt apmierinātas (vairāk gan uz galvaspilsētas rēķina, jo tās pārliekais tuvums un ērtā satiksme nav veicinājusi pietiekamas apkalpes sfēras infrastruktūras izveidošanos Ogrē atbilstoši lielajam iedzīvotāju skaitam). Šajā ziņā pilsētā ir daudz neatrisinātu problēmu, kuras pašreizējās ekonomiskajās grūtībās ir saasinājušās. Šī iemesla dēļ iezīmējas tendence (pagaidām gan visai vāja) izbraukušo skaitam pārsniegt iebraukušo skaitu. Agrākais trikotāžas kombināta celtniecības laikā straujais Ogres iedzīvotāju skaita pieaugums ir beidzies. Pilsētu pirmām kārtām atstāj kopmītņu iemītnieki, kuriem nav cerību tuvākajā laikā saņemt atsevišķu dzīvokli. Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas praktiski ir izbeigusies migrācija no bijušajām PSRS republikām. To nomainījusi emigrācija uz bijušajām dzīves vietām. Tā kā tur ekonomiskie apstākļi parasti ir daudz sliktāki nekā Latvijā, tad liela daļa cittautiešu paliek Ogrē.

Otrs iedzīvotāju migrācijas paveids ir t.s. iedzīvotāju diennakts svārstveida migrācija. Apmēram 4000 Ogres iedzīvotāju strādā Rīgā un tās apkārtnē. Lielu diennakts daļu viņi pavada Rīgā, un Ogre viņiem ir tikai savdabīga „guļampilsēta". Ogrei kā Rīgas pavadoņpilsētai ar mazāk attīstītu ekonomisko infrastruktūru ir daudz mazāks „pievilkšanas spēks". Katru darbadienu uz Ogri no apkārtnes brauc strādāt ap 800 cilvēku. Šim skaitlim ir tendence sarukt, jo krasi pieauguši transporta izdevumi. Svārstveida migrācijā vislielākā loma pasažieru pārvadāšanā ir elektrificētajam dzelzceļa transportam. Tas pārvadā vairāk nekā divas trešdaļas regulāro, uz darbu braucošo, pasažieru.

Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma pamatgrupām

1979. gadā ogrēniešu vidējais vecums bija 32,1 gads, 1995. gadā — 35 gadi. Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums 1989. gadā bija 34,3 gadi. Tātad vidējais statistiskais ogrēnietis ir jaunāks nekā vidējais statistiskais Latvijas iedzīvotājs.

Ievērojamas vietas un objekti

• Ogres Vēstures un mākslas muzejs,
• Latvijas Gaidu un skautu muzejs,
• Dabas parks „Ogres Zilie kalni”,
• Dendroloģiskais parks „Lazdukalni” (Špakovska parks).

Cilvēki

Ogrē dzimuši vai dzīvojuši:

• Oskars Kalniņš (1895—1920), revolucionārs
• Juris Zaķis (1936—2017), zinātnieks, pedagogs un politiķis
• Vilis Kokamegi (1946), mūziķis
• Edmunds Krastiņš (1958), matemātiķis un politiķis
• Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
• Elita Patmalniece (1964), modes māksliniece
• Atvars Tribuncovs (1976), hokejists
• Igors Stepanovs (1976), futbolists
• Pēteris Draguns (1976), dzejnieks
• Andrejs Prohorenkovs (1977), futbolists
• Dmitrijs Žabotinskis (1980), hokeja vārtsargs
• Marts Pujāts (1982), dzejnieks
• Jānis Pozņaks (1983), basketbolists
• Ēriks Dauksts (1984), politiķis
• Kaspars Bērziņš (1985), basketbolists
• Aija Andrejeva (1986), dziedātāja
• Oļegs Žatkins (1987), futbolists
• Oskars Bārtulis (1987), hokejists
• Anete Šteinberga (1990), basketboliste
• Otto Birznieks (1991), autosportists

Galerija

• 
  Kūrmāja, Brīvības iela 32
• 
  Ogres upes ieteka Daugavā
• 
  Ogres aerofoto no Pārogres puses
• 
  Brīvības ielas promenāde valsts svētkos

Ārējās saites

• Ogres novada oficiālā mājaslapa
• Ogres Vēstures un mākslas muzejs
• Ogres novada populārākais ziņu portāls
• Ogres novada Tūrisma informācijas centrs