Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no NA VL-TB/LNNK)
Jump to navigation Jump to search
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Vadītājs Raivis Dzintars
Dibināta 2011. gada 23. jūlijā
Veidojusies no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Latvijai!
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Ideoloģija nacionālisms, konservatīvisms
Politiskā pozīcija labēja
Eiropas filiāles Eiropas Konservatīvo un Reformistu Alianse
Eiropas Parlamenta grupa Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa
Oficiālās krāsas Sarkanbrūna un zelta
13. Saeima
13 / 100
Eiroparlaments
1 / 8
Valdība
3 / 14
Rīgas dome
6 / 60
Vadītās pašvaldības Bauska, Saulkrasti, Smiltene, Kocēni, Sigulda, Rundāle, Engure, Priekule, Ogre[1]
Mājaslapa
www.nacionalaapvieniba.lv

Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (saīsinājumā Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir nacionāli konservatīva politiskā partija Latvijā. Ar 13 vietām Saeimā, Nacionālā Apvienība ir ceturtā lielākā partija Saeimā.

Partija sākumā veidojusies kā partiju apvienība, kas apvienoja politiskās partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un "Visu Latvijai!" vienā kopīgā politiskā partijā 10. Saeimas vēlēšanām, kurās tā saņēma 8 vietas Saeimā, kas to padarīja par ceturto lielāko politisko partiju Saeimā. 11. Saeimas vēlēšanās politiskā partija ieguva 17 vietas Saeimā, saglabājot ceturtās lielākās politiskās partijas statusu. 11. Saeimā partija veidoja koalīciju ar citām partijām, izkļūstot ārā no opozīcijas.

Nacionālo apvienību ilgstoši vadīja divi līdzpriekšsēdētāji – Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš, taču kopš 2017. gada 9. decembra tai ir viens priekšsēdētājs — Raivis Dzintars. Nacionālā apvienība strādā Māra Kučinska valdībā ar trim ministriem – kultūras (Dace Melbārde), tieslietu (Dzintars Rasnačs) un vides un reģionālās attīstības (Kaspars Gerhards), tā Saeimā ir pārstāvēta ar 16 deputātiem, bet Eiropas Parlamentā ar 1 deputātu (Roberts Zīle). Nacionālās apvienības deputāte Ināra Mūrniece, ieņemot Saeimas priekšsēdētājas amatu, ir otra augstākā Latvijas valsts amatpersona.

Nacionālā apvienība vada Ogres (Egils Helmanis), Rundāles (Aivars Okmanis), Bauskas (Raitis Ābelnieks), Priekules (Vija Jablonska), Engures (Gundars Važa), Saulkrastu (Ervīns Grāvītis), Kocēnu (Jānis Olmanis) un Smiltenes (Gints Kukainis) novadus, bet kopumā tā 66 pašvaldībās ir pārstāvēta ar 166 deputātiem.

Partija iestājās par latviešu nacionālo interešu aizstāvību, formulējot mērķi "panākt labklājību, taisnīgumu un drošību nacionālā – latviskā Latvijā". Politiskajai partijai ir iedibinātas vairākas tradīcijas — 18. novembra lāpu gājiens, 16. marta karogu aleja, 15. maija sarkanbaltsarkani karogotais Vienības autobrauciens, 23. augusta Svecīšu ceļš pie Brīvības pieminekļa u.c.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā partiju apvienība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada maijā tika ziņots, ka TB/LNNK un "Visu Latvijai!" domā par dalību neilgi pirms tam izveidotajā politiskajā apvienībā "Vienotība".[2] 28. maijā "Vienotība" paziņoja, ka nav vienojusies ar šīm partijām.[3] 31. maijā TB/LNNK un "Visu Latvijai!" paziņoja par jaunas apvienības izveidi, lai piedalītos tā paša gada rudenī gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās.[4] 2. jūlijā tika paziņots, ka apvienības pilns nosaukums būs "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"", to vadīs TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle un tās devīze būs "Vienoti latviskai Latvijai".[5] 4. jūlijā notika dibināšanas kongress, kurā apvienības izveidi atbalstīja visi 300 delegāti.[6] 15. jūlijā četri deputāti no bijušās TB/LNNK frakcijas un bijušais neatkarīgais deputāts, "Visu Latvijai!" biedrs Visvaldis Lācis izveidoja apvienības Saeimas frakciju.[7] 22. jūlijā apvienība paziņoja, kas būs tās vēlēšanu sarakstu līderi,[8] bet 30. jūlijā reģistrēja sarakstu vēlēšanām.[9]

10. Saeimas vēlēšanās apvienība ieguva 7,67% balsu un 8 deputātu vietas.[10] 2011. gada 8. martā pēc skandāla ar meitas nodarbināšanu un dzīvokļa īri no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas izstājās Visvaldis Lācis.[11] Saskaņā ar TV3 raidījuma "Nekā personīga" 2011. gada pētījumu Nacionālā apvienībā bija balsojumu dalības ziņā visaktīvākā 10. Saeimas frakcija. 1394 atklātajos balsojumos bija reģistrēti tikai 370 Nacionālās apvienības deputātu nebalsošanas gadījumi.[12][13][14]

2011. gada pavasarī Nacionālā apvienība rīkoja parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, lai visās valsts skolās pakāpeniski pārietu uz mācībām tikai valsts valodā. Lai gan tika savākti 120 433 paraksti, ar tiem nebija pietiekami, lai ierosinātu referendumu.[15] Šī iniciatīva kalpoja par iemeslu parakstu vākšanai referendumam par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas tika uzsākta 2011. gada 4.martā un noveda pie 2012. gada referenduma par grozījumiem Satversmē. 2011. gada 23. jūlijā, vienā dienā ar referendumu par 10. Saeimas atlaišanu, "Visu Latvijai!" un TB/LNNK apvienojās vienā partijā, kura tika nosaukta tāpat kā iepriekš veidotā apvienība,[16] bet par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš.[17] 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība ieguva 13,88% balsu un 14 deputātu vietas,[18] tādējādi dubultojot savu pārstāvniecību Saeimā. Nacionālā apvienība bija vienīgā partija, kuras visi 10. Saeimas deputāti tika pārvēlēti arī 11. Saeimā.

Pēc vēlēšanām Nacionālā apvienība iesaistījās Valda Dombrovska valdībā kopā ar Vienotību un (Zatlera) Reformu partiju, panākot, ka ārpus valdības tika atstāts vēlēšanās uzvarējušais Saskaņas centrs. Šajā valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš,[19] bet papildus tam Nacionālā apvienība uzņēmās cīņu par uzlabojumiem demogrāfijā[20][21] un pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību.[22] 2012. gada 21. jūnijā, pēc konflikta ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski jautājumā par holokausta laikā zaudēto ebreju kopienas īpašumu kompensāciju, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atkāpās no ministra amata[23] un viņu šajā amatā nomainīja Jānis Bordāns,[24] kurš pēc tam iestājās Nacionālo apvienību veidojošajā TB/LNNK.[25]

2013. gada 16. aprīlī, lai uz biedrības Demokrātiskie patrioti bāzes veidotu jaunu partiju, no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas izstājās deputāts Dāvis Stalts.[26] 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Nacionālā apvienība trīskāršoja savu pārstāvniecību pašvaldību domēs, iegūstot vairāk kā 150 deputātu mandātus vairāk kā 50 pašvaldībās un mēra amatus Bauskas, Engures, Kocēnu, Krustpils, Priekules un Saulkrastu novados, bet Rīgas domē kļūstot par plašāk pārstāvēto no t.s. "latviešu partijām".[27] Tā kā biedrība "Demokrātiskie patrioti" bija paziņojuši par partijas veidošanu[28] un Jānis Bordāns aktīvi iesaistījās tās darbībā, 1. novembrī TB/LNNK izslēdza viņu no savām rindām un Nacionālā apvienība atsauca Jāni Bordānu no tieslietu ministra amata.[29]

Kā partija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kongresā 2013. gada 7. decembrī "Visu Latvijai!" un TB/LNNK pabeidza apvienošanos vienā partijā.[30] Laimdotas Straujumas valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministre Baiba Broka un vides un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis,[31] kuru pēc atlaišanas par dalību 16. marta Leģionāru piemiņas dienas gājienā[32] nomainījis Romāns Naudiņš, Eināram Cilinskim kļūstot par ministrijas parlamentāro sekretāru.[33] 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gada 24. maijā Nacionālā apvienība ieguva 14,25% balsu (otru lielāko balsu skaitu aiz Vienotības) un 1 no 8 Latvijas deputātu vietām. Pārvēlēts tika jau 6. un 7. Eiropas Parlamenta sasaukumā strādājošais Roberts Zīle.[34] 28. jūlijā tieslietu ministre Baiba Broka paziņoja par demisiju,[35] un viņas vietā Saeima par ministru ievēlēja Gaidi Bērziņu.[36]

Nacionālā apvienība piedalījās 12. Saeimas vēlēšanās ar 7. kārtas numuru.[37]

2017. gada 9. decembrī notikušajā kongresā partija atteicās no līdzpriekšsēdētāja amata un par vienīgo partijas vadītāju ievēlēja Raivi Dzintaru.[38][39]

Ideoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekonomists Daunis Auers, vēsturnieks Andress Kasekamps (Andres Kasekamp) un politologs Roberts Paušs partijas ideoloģiju raksturojis kā „labējo populismu un galēji labēju”,[40][41] savukārt politisko zinātņu doktore Ilze Balcere pētījumā „Populisms Latvijas politisko partiju diskursā laika periodā no 1993. līdz 2011. gadam” VL—TB/LNNK 10. un 11. Saeimas priekšvēlēšanu programmās populisma klātbūtni nav konstatējusi.[42]

Tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālā apvienība kā "Visu Latvijai!" pēctece ir pārņēmusi arī vairumu no tās aizsāktajām tradīcijām, no kurām atpazīstamākās ir 18. novembra lāpu gājiens, 16. marta — Leģionāru piemiņas dienas — karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, 15. maija sarkanbaltsarkani karogotais "Vienības brauciens" un 23. augusta svecīšu ugunsceļš par godu Baltijas ceļam.[43] 2015. gada 18. novembrī, neskatoties uz spēcīgo lietu, Nacionālās apvienības rīkotajā lāpu gājienā piedalījās vairāk nekā 15 000 cilvēku.[44]

Dalība vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dalība Saeimas vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti (no 100) Piezīmes
2010. 10. Saeimas vēlēšanas 7,67
8 / 100
2011. 11. Saeimas vēlēšanas 13,88
14 / 100
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 16,61
17 / 100
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 11,02
13 / 100

Eiropas Parlamenta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Kopā balsis Procenti balsu Rīga: % (balsis) Vidzeme: % (balsis) Kurzeme: % (balsis) Zemgale: % (balsis) Latgale: % (balsis) Deputāti
2014 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 63 229 14,25% 14,45% (21 382) 16,36% (20 811) 16,31% (8 967) 15,12% (9 153) 5,49% (2 916)
1 / 8

Roberts Zīle

Pašvaldību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rīgas dome Vidzemes pašvaldības Kurzemes pašvaldības Zemgales pašvaldības Latgales pašvaldības
2017 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas 17,86% (40 920)
6 / 60
Republikas pilsētas: Jūrmala (2), Valmiera (1)

Novadi: Alojas (3), Amatas (1), Alūksnes (2), Baldones (4), Babītes (1), Burtnieku (2), Carnikavas (1), Cēsu (1), Garkalnes (1), Ikšķiles (2), Jaunpiebalgas (2), Kocēnu (11), Lielvārdes (1), Limbažu (1), Madonas (2), Mārupes (2), Ogres (8[45]), Olaines (2), Priekuļu (3), Ropažu (1), Salacgrīvas (3), Salaspils (2), Saulkrastu (7), Siguldas (12[46]), Smiltenes (9), Stopiņu (2), Valkas (3)

Republikas pilsētas: Ventspils (4[47])

Novadi: Aizputes (9), Brocēnu (2), Grobiņas (1), Kuldīgas (2), Priekules (9), Rojas (2), Saldus (1), Talsu (2), Ventspils (4)

Republikas pilsētas: Jelgava (2), Jēkabpils (1)

Novadi: Aizkraukle (1), Aknīste (1), Auce (3), Bauskas (4), Dobeles (4), Engures (14), Iecavas (7), Jaunjelgavas (2), Jelgavas (2), Jēkabpils (1), Kandavas (2), Kokneses (2), Krustpils (4), Neretas (2), Ozolnieku (3), Pļaviņu (2), Salas (1), Tērvetes (1), Tukuma (2), Vecumnieku (5), Viesītes (1?)

Republikas pilsētas: Rēzekne (2[48])

Novadi: Balvu (1), Preiļu (8[49]), Rēzeknes (5[48])

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «2017. gada pašvaldību vēlēšanas». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2017-06-29.
  2. «TB/LNNK varētu startēt kopā ar 'Vienotību'; domā arī 'Visu Latvijai'». Delfi. 2010.05.15. Skatīts: 2010.07.19.
  3. «'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'». Delfi. 2010.05.28. Skatīts: 2010.07.19.
  4. «'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'». Delfi. 2010.05.31. Skatīts: 2010.08.05.
  5. «VL/TB/LNNK apvienību, visticamāk, vadīs Zīle». Delfi. 2010.07.02. Skatīts: 2010.08.05.
  6. «VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu». Delfi. 2010.07.04. Skatīts: 2010.08.05.
  7. «Nodibina apvienības 'VL-TB/LNNK' Saeimas frakciju». Delfi. 2010.07.15. Skatīts: 2010.08.05.
  8. «VL-TB/LNNK sarakstu līderi — Rasnačs, Dzintars, Bērziņš, Parādnieks un Tabūns». Delfi. 2010.07.22. Skatīts: 2010.08.05.
  9. «VL-TB/LNNK sola atcelt imigrācijas atvieglojumus investoriem». Delfi. 2010.07.30. Skatīts: 2010.08.05.
  10. 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti, informācija CVK mājas lapā
  11. 16. marta priekšvakarā Visvaldis Lācis izstājas no "Visu Latvijai!". KasJauns.lv (2011.03.08.)
  12. «Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem». Diena. 2011. gada 28. augusts. Skatīts: 2010. gada 5. augustā.
  13. «SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem». tvnet.lv. 2011. gada 28. augusts. Skatīts: 2010. gada 5. augustā.
  14. «'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā». Delfi. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2010. gada 5. augustā.
  15. Parakstu vākšana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. 2011.gada 11.maijs - 9.jūnijs. informācija CVK mājas lapā
  16. «Dzintars un Zīle vadīs jaunu partiju». Ir. 2011.07.23. Skatīts: 2011.07.23.
  17. Nacionālās apvienības vēsture. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.01.)
  18. 11. Saeimas vēlēšanu rezultāti, informācija CVK mājas lapā
  19. Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai. Delfi (2011.10.25)
  20. 'Demogrāfijas ultimāts': koalīcija vienojas par papildu naudu; NA atbalstīs budžetu. Delfi (2012.10.22.)
  21. Laba ziņa jaunajiem vecākiem jeb panāktais demogrāfijā. NacionalaApvieniba.lv (2013.11.06.)
  22. Koalīcijas vienošanās par termiņuzturēšanās atļauju regulējumu. NacionalaApvieniba.lv (2013.10.11.)
  23. Premjers pieņem tieslietu ministra demisiju; pienākumus uz laiku uztic Jaunzemei-Grendei Delfi (2012.06.21.)
  24. Saeima tieslietu ministra amatā ievēl Jāni Bordānu. Delfi (2012.07.05.)
  25. Bordāns pievienojas TB/LNNK. Delfi (2012.07.18.)
  26. Deputāts Stalts pametīs NA frakciju Delfi (2013.04.15.)
  27. NA bilance – trīskāršots deputātu skaits un Baiba Broka kā latviskās Rīgas līdere. NacionalaApvieniba.lv (2013.06.05.)
  28. Biedrība «Demokrātiskie patrioti» rudenī pārtaps partijā. Tvnet (2013.08.25.)
  29. Par dalību citas partijas veidošanā TB/LNNK izslēdz Jāni Bordānu un NA atsauc viņu no tieslietu ministra amata. NacionalaApvieniba.lv (2013.11.01.)
  30. Nacionālās apvienības 3. kongress. NacionalaApvieniba.lv (2013.12.10.)
  31. Apstiprināta Laimdotas Straujumas valdība. Delfi (2014.01.22.)
  32. Straujuma parakstīs rīkojumu par Cilinska atbrīvošanu. Latvijas Avīze (2014.03.14.)
  33. Saeima Naudiņu apstiprina vides ministra amatā. Tvnet (2014.03.27.)
  34. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. CVK mājas lapa (2014.05.26.)
  35. «Demisionē tieslietu ministre Broka». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 29. jūlijā.
  36. «Saeima Gaidi Bērziņu apstiprina tieslietu ministra amatā». Delfi.lv. 2014. gada 21. augustā. Skatīts: 2014. gada 21. augustā.
  37. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kandidātu saraksts un programma 12. Saeimas vēlēšanām. CVK mājas lapa (2014.08.19.)
  38. «Raivis Dzintars kļūst par vienīgo VL-TB/LNNK vadītāju». Delfi. 2017. gada 9. decembris. Skatīts: 2018. gada 4. janvārī.
  39. Uldis Jaunzems. «VL-TB/LNNK turpmāk vadīs tikai Raivis Dzintars». LNT Ziņas. skaties.lv, 2017. gada 9. decembris. Skatīts: 2018. gada 4. janvārī.
  40. Auers; Kasekamp, Comparing Radical-Right Populism in Estonia and Latvia, pp. 235–236
  41. Robert Pausch. «Populismus oder Extremismus? – Radikale Parteien in Europa», 2015. gada 4. februāris. Skatīts: 2017. gada 28. aprīlis – caur Die Zeit.
  42. Ilze Balcere. «Populisms Latvijas politisko partiju diskursā laika periodā no 1993. līdz 2011. gadam». Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte, 2015. Skatīts: 2017. gada 28. aprīlis.
  43. Nacionālās apvienības tradīcijas. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.01.)
  44. FOTO: Lāpu gājienā dodas vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku, Latvijas Avīze
  45. kopējā sarakstā ar LZS
  46. kopējā sarakstā ar "Reģionu aliansi"
  47. kopējā sarakstā ar LRA un "Vienotību"
  48. 48,0 48,1 kopējā sarakstā ar "Latgales partiju" un "Vienotību"
  49. kopējā sarakstā ar "Latgales partiju" un LZS

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]