Pāriet uz saturu

Imants Kalniņš

Vikipēdijas lapa
Imants Kalniņš
Imants Kalniņš 2010. gadā
Galvenā informācija
Dzimis 1941. gada 26. maijā (83 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri rokmūzika, popmūzika, klasiskā mūzika
Nodarbošanās komponists, politiķis
Instrumenti klavieres
Darbības gadi 1964 — pašlaik
Izdevēji Upe
Darbība ar 2xBBM, Turaidas roze

Imants Kalniņš (arī ImKa, dzimis 1941. gada 26. maijā Rīgā) ir latviešu komponists, kultūras darbinieks, kā arī politiķis, vairāku Saeimu deputāts.

Kalniņa daiļrade ir plašā amplitūdā — no akadēmiskās mūzikas līdz rokmūzikai. Sacerējis sešas simfonijas, vairākas operas (ieskaitot pirmo rokoperu PSRS Ei, jūs tur!), trīs oratorijas, piecas kantātes, ap 60 koru dziesmas, filmu un teātra mūziku. Latvijas kultūras kanonā ierakstīta viņa "Ceturtā simfonija" (1973). Plašāk pazīstamas gan ir viņa roka dziesmas (ap 400), tostarp Liepājas oficiālo himnu "Pilsētā, kurā piedzimst vējš".[1]

Dzīves gājums

Imants Kalniņš dzimis 1941. gada 26. maijā Rīgā VEF strādnieka un tālruņa centrāles darbinieces ģimenē. Viņa vecākais brālis ir rakstnieks Viktors Kalniņš (1939), plašāk pazīstams ar pseidonīmu Viks. Kara laikā viņa ģimene dzīvoja Dikļos, Dundagā un Vitrupē, pēc tam atgriezās Rīgā. Mācījās Rīgas 24. pamatskolā, līdztekus apguva klavierspēli. 1956. gadā iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas klasē, tad pārgāja uz teorijas nodaļu. 1960.-1964. gadā studēja Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas un teorijas fakultātē, kompozīciju viņam mācīja profesors Ādolfs Skulte, bija arī Rīgas pantomīmas pianists. Studiju laikā sacerēja teātra mūziku, čella koncertu, klaviersonāti un Pirmo simfoniju.

No 1964. gada Imants Kalniņš strādāja par Liepājas Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolas pasniedzēju un aizrāvās ar The Beatles mūziku. 1966. gadā viņu uzņēma LPSR Komponistu savienībā un viņš sacerēja "Oktobra oratoriju" (1967). 1967. gadā rakstīja mūziku kinofilmai "Elpojiet dziļi", dziesmas no tās guva lielu popularitāti, kaut arī pašas filmas rādīšanu padomju varas iestādes neatļāva. Pēc tam viņš strādāja Liepājas Muzikāli dramatiskajā teātrī (1967-1974) un 1969. gadā nodibināja Liepājas rokenrola ansambli 2xBBM ("Bizbizmārītes un Bigbīta mācekļi"), kura uzstāšanās pēc koncerta Ogrē 1970. gada rudenī tika aizliegta. Šajā laika viņš uzrakstīja rokoperu "Ei, jūs tur" un vairākas rokmūzikas dziesmas. 1973. gada tapa viņa oratorija "Dzejnieks un nāra" un 4. simfonija, ko iespaidojušas viņa attiecības ar amerikāņu dzejnieci un rakstnieci Kelliju Čeriju.[2]

Pēc konfliktiem ar varas iestādēm Imants Kalniņš 1974. gadā aizgāja no darba Liepājas teātrī, pārcēlās atpakaļ uz Rīgu, bet 1975. gadā uz Vecpiebalgas "Vecpaulēnu" lauku mājām, kur cita starpā sacerēja operas "Spēlēju, dancoju" un "Ifigēnija Aulīdā", oratoriju "Rīta cēliens". Netālu no viņa mītnes vietas tika organizēti brīvdabas koncerti ar viņa mūziku, kas kļuva pazīstami kā "Imantdienas" (1976-1982, atjaunotas 1995). 1970. gadu beigās Imants Kalniņš atgriezās Rīgā un pabeidza 5. simfoniju (1979). Pēc Perestroikas sākuma 1985. gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu un atļāva izveidot vokāli instrumentālo grupu "Turaidas Roze". 1986. gada decembrī viņš kļuva par Latvijas PSR Mūzikas biedrības valdes priekšsēdētāju.

Atmodas laikā aktīvi iesaistījies sabiedriskajos procesos, 1988. gadā iestājies Latvijas Nacionālajā Neatkarības Kustībā (LNNK). Piedalījies Latvijas Tautas frontes I kongresā. 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[3]

1990. gadā kā Latvijas Tautas frontes kandidāts Nīcas vēlēšanu apgabalā I. Kalniņš tika ievēlēts Augstākajā Padomē. 4. maijā balsojis par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Kā LNNK, vēlāk Tēvzemei un Brīvībai/LNNK kandidēts ievēlēts 5. Saeimā, 7. Saeimā, 8. Saeimā un 9. Saeimā. Nesekmīgi piedalījies tikai viena parlamenta vēlēšanās - 1995. gadā 6. Saeimas vēlēšanās, kad netika ievēlēts no LNNK un Zaļās partijas saraksta. 8. Saeimā arī neiekļuva uzreiz, tomēr ieņēma Eiropas Parlamentā ievēlētā partijas biedra Ģirta Valda Kristovska vietu. Neraugoties uz pastāvīgo lielo vēlētāju uzticību, parlamentā nostrādātajos gados nav bijis daudz viņa likumdošanas iniciatīvu vai runu no Saeimas tribīnes.

2010. gada vasarā I. Kalniņš mainīja politisko piederību, pāriedams uz Latvijas Zemnieku savienību un Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakciju, kā arī tika iekļauts ZZS 10. Saeimas vēlēšanu sarakstā,[4] tomēr Saeimā ievēlēts netika. 2012. gadā jau pēc Korāna iztulkošanas latviešu valodā pieņēmis islāmu.[5] 2013. gada janvārī publicēja atklāto vēstuli, kurā kritiski izteicās par Eiropas Savienību, bet atzinīgi par Krievijas un Baltkrievijas līderiem - Putinu un Lukašenko.[6]

Privātā dzīve

Precējies piecas reizes. Ar pirmo sievu — Brigitu Kalniņu — laulība ilga tikai gadu, īslaicīga bija arī otrā laulība ar Edīti Kalniņu. Trešā sieva — aktrise Helga Dancberga. Visilgākā — ceturtā laulība — ar modelētāju Velgu Kalniņu — 22 gadus. 1999. gadā apprecējās ar Agru Kalniņu.[7]

Bērni:

  • ar Brigitu Kalniņu — meita Antuanete Roze (1962; dziedātāja Uģa Rozes sieva);
  • ar Edīti Kalniņu — meita Andžela Šuvajeva (1964; filozofe, filozofa Igora Šuvajeva sieva);
  • ar Helgu Dancbergu — meita Dana Kalniņa-Zaķe (1967; Latvijas Profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociācijas valdes priekšsēdētāja) un dvīņi (1970) Rēzija Kalniņa (aktrise) un Krists Kalniņš (garīdznieks);
  • ar Velgu Kalniņu — dēls mūziķis Marts Kristiāns Kalniņš (1980);
  • ar Agru Kalniņu — dēls Džonatans Kalniņš (2000).[8]

Vairāki mazbērni.

Galvenie skaņdarbi

  • Koncerts čellam un simfoniskajam orķestrim (1963)
  • 1.simfonija (1964)
  • 2.simfonija (1965)
  • Koncerts orķestrim (1966)
  • "Oktobra oratorija" (1967)
  • 3.simfonija (1968)
  • rokopera "Ei, jūs tur!" (1971)
  • oratorija "Dzejnieks un nāra" (1973)
  • 4.simfonija (1973)
  • operete "No saldenās pudeles" (1975)
  • operete "Quo vadis, mana ģitāra?" (1976)
  • oratorija "Rīta cēliens" (1977)
  • opera "Spēlēju, dancoju" (1977)
  • 5.simfonija (1979)
  • opera "Ifigēnija Aulidā" (pirmizrāde 1982)
  • 6. simfonija (2001)

Kompaktdiski

  • 4. simfonija / Liepājas simfoniskais orķestris, Petija Koenora (Cohenour, soprāns), diriģents Imants Resnis// Imants Kalniņš. 4. simfonija – 1998, Remix MM & Mikrofona Ieraksti, MRCD 103
  • 4. simfonija / Singapūras simfoniskais orķestris, Džekija Šorta (Short, soprāns), diriģents Lans Šujs // Jan Järvlepp. Garbage Concerto. Imants Kalniņš. Rock Symphony – 2000, BIS-CD-1052
  • Mūzika no kinofilmas "Pūt, vējiņi!" / Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents Māris Kupčs// Imants Kalniņš. Pūt, vējiņi! – 2000, Upe Classics, 750404001221
  • Kora mūzikas izlase: Zvani / Klavierkoncerts / Dāvida dziesma / Cilvēkam būt / Baltā romance / Būt / Melnā bite / Mīlestība / Lūgšana / Manu jaunu dienu zeme / Pakāpies kalnā / Kantāte Rīgai / Pie rožu krūma gribas man stāt / Dziesma, ar ko tu sāksies? / Kamerkoris Muklājs, diriģente Sandra Šmate // Imanta Kalniņa dziesmas dzied kamerkoris "Muklājs" – 2003, Anima, [s. n.]
  • Zvani / oratorija Dzejnieks un nāra / Apliecinājums / Kamerkoris Ave Sol, Elga Brahmane (soprāns), Jānis Sproģis (tenors), Latvijas Valsts simfoniskais orķestris, diriģents Imants Kokars // Dzejnieks un nāra – 2003, Ave Sol, LR-0203
  • 5. simfonija / Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris, diriģents Vasilijs Sinaiskis (ier. 1980)// Imants Kalniņš. 5. simfonija – 2005, Upe tt CD006
  • 6. simfonija / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koris "Latvija", diriģents Normunds Vaicis – 50’59” // Latvijas simfoniskā mūzika. XXI gadsimts. Imants Kalniņš. Sestā simfonija. Latvian Symphonic Music. 21st Century. Imants Kalniņš. Symphony No. 6 – 2005, LNSO 003
  • 4. simfonija / Liepājas simfoniskais orķestris, Ieva Parša (mecosoprāns), diriģents Imants Resnis // Imants Kalniņš. 4. simfonija – 2009, Upe tt CD046
  • oratorija "Rīta cēliens"/Latvijas Radio un televīzijas simfoniskais orķestris un Valsts Akadēmiskais koris, diriģents Aleksandrs Viļumanis, solisti Laima Andersone-Silāre (mecosoprāns), Kārlis Zariņš (tenors) un Kārlis Miesnieks (bass), teicēji Dina Kuple un Kārlis Sebris [1977. gada atjaunotais ieraksts] // Rīta cēliens – 2011, Upe tt
  • IMANTS un ZEDONIS / Latvijas Radio koris, solisti: Gundega Krūmiņa, Iveta Romancāne, Renārs Kaupers, Jānis Strazdiņš, instrumentu grupa, diriģents Sigvards Kļava // 2013, Latvijas Koncerti
  • Oriģinālmūzika no kinofilmas "Četri balti krekli" / Māris Čaklais. Stikla saksofonists / Pauls Butkevičs, Juris Strenga, Līga Liepiņa un ansamblis "Optimisti" - 2014, Upe tt CD082

Apbalvojumi

Atsauces

  1. ↑ Liepājas simboli Liepaja.lv
  2. ↑ Anda Leiškalne. Komponista Imanta Kalniņa un slavenas ASV dzejnieces mūža mīlestība. www.kasjauns.lv, 2009. gada 7. oktobrī
  3. ↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
  4. ↑ «Imants Kalniņš pievienojas ZZS». TVNET. 2010-07-05.
  5. ↑ Imants Kalniņš pieņēmis islāmticību apollo.lv
  6. ↑ Imanta Kalniņa atklātā vēstule "Valsts bez nākotnes - vai tas ir tas, ko mēs esam izcīnījuši?"
  7. ↑ «Komponists Imants Kalniņš nosvin kāzu jubileju: Šī neikdienišķība mums turpinās». la.lv. 2018. gada 12. septembrī. Skatīts: 2018. gada 24. septembrī.
  8. ↑ «Kāds patiesībā ir dievinātais un lamātais mūziķis Imants Kalniņš». kasjauns.lv. 2014-07-06.

Ārējās saites

Arhitektūra un dizains
Kino
Literatūra
Mūzika
Skatuves māksla
Tautas tradīcijas
Vizuālā māksla
Ainavas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Imants_Kalniņš&oldid=3148475"