Rīgas vēstures hronoloģija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīgas zīmogs ar senāko ģerboni (1225), kura ietverts pilsētas simbols (mūris ar diviem torņiem) un Sv. Pētera atslēgas. Apliecošais uzraksts (latīņu: SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs").

Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

12. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā 1198. gadā nogalinātā bīskapa Bertolda iespējamais atveids.

13. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bīskaps Alberts uz Rīgas Doma fasādes.
1230. gada Miera Kursas līgums ar Rīgas zīmogu (pa labi).

14. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas zīmogs ar ģerboni (1349).
Rīgas zīmogs ar ģerboni (1368).

15. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melngalvu brālības ģerbonis

16. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā kalta monēta ar pilsētas ģerboni (1586).
Rīgas panorāma 1575. gadā.
  • 1578. gada 3. aprīlis — Rīgu piemeklēja lieli Daugavas plūdi.
  • 1581. gada 7. aprīlis — Rīga nonāca Polijas-Lietuvas valdnieka Stefana Batorija pārvaldībā.
  • 1582. gadā:
    • 12. marts — Stefans Batorijs bija pirmais kronētais valdnieks, kas apmeklēja Rīgu.
    • 7. aprīlis — Stefans Batorijs izdeva rīkojumu baznīcas lietās, kur pavēlēja Rīgas rātei atdot katoļiem Svētā Jēkaba baznīcu un cisterciešu ordeni ar Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu.
    • Rīgā tika ieviests pirmais valsts muitas nodoklis.
  • 1584. gadā:
  • 1586. gada vasara — Rīgā ar nāvi tika sodīti rātskungi Johans Tastijs un Gothards Vellings.
  • 1588. gadā — Rīgā sāka darboties pirmā grāmatu spiestuve, ko ierīkoja Nikolauss Mollīns.
  • 1589. gadā:
    • 17. jūnijs — Rīgā ieradās poļu karaļa komisāri, kas piešķīra pilsētai privilēģijas.
    • 2. augusts — Rātslaukumā ar nāvi sodīja poļu pretiniekus — Mārtiņu Gīzi un Johanu Brinkenu.
  • 1590. gadā:
  • 1591. gadā:
    • 26. aprīlis — Rīgas pilsēta spiesta uzņemt atpakaļ jezuītus, atdodot viņiem Svētā Jēkaba baznīcu un Svētās Marijas Magdalēnas klosteri.
    • 1. novembris — Rīgas rāte, kura tanī laikā izpildīja ne tikai tiesu iestāžu funkcijas, bet arī savas autonomijas robežās piedalījās arī likumdošanas laukā, pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā ("Vormünder Ordnung").
    • Rīgas priekšpilsētā tika atjaunota "svētbilžu grautiņos" nopostītā Sv. Ģertrūdes baznīca.
  • 1594. gadā — Rīgas birģermeistars Francis Nientsede Lielā Kalēja ielas konventa ēkā nodibināja patversmi trūkumā nonākušām vecām un trūcīgām atraitnēm.
  • 1595. gadā — nodegušā Doma baznīcas gotiskā torņa vietā tika uzcelts jauns baznīcas tornis.
  • 1598. gadā — Rīgā tika izdots greznības jeb kāzu nolikums (Hochzeit Ordnung), kura mērķis bija akcentēt kārtu atšķirības pēc hierarhiskā principa. Tas noteica, piemēram, ka tikai rātes locekļi un Lielās ģildes vadība drīkst nēsāt apmetņus ar samta atlokiem, caunādu apdari un zelta izšuvumiem, tikai Lielās ģildes līgava drīkst likt zelta vainagu ar pērlēm. Nolikums reglamentēja arī kristību kārtību. Tas atļāva aicināt kristībās ne vairāk par piecām kūmām, noteicot arī kūmu naudas lielumu un aizliedzot kūmu pēcdevas bērniem. Nolikums lielā mērā bija vērsts pret latviešu tradīcijām.

17. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1601. gadā:
    • 21. maijs — Daugavā pie Rīgas iebrauca zviedru karakuģi.
    • 31. maijs — zviedru karakuģi atstāja Rīgu un atgriezās Zviedrijā.
    • jūnijs — zviedru karakuģi bloķēja Rīgas ostu, izsēdinot desantus, tie nodedzināja Rīgas priekšpilsētu.
    • 9. jūnijs — zviedru kuģi vēlreiz ieradās pie Rīgas, taču drīz vien atgriezās atpakaļ.
    • 5. jūlijs — zviedru karakuģi ieradās Daugavā atkal un sāka karadarbību pret Rīgu, taču nesekmīgi.
    • 19. augusts — hercogs Kārlis ar zviedru karaspēku nonāca līdz Rīgai. Notika karaspēku sadursmes pie Rīgas vaļņiem, tika apšaudīta Rīga, taču Rīgu ieņemt zviedri nespēja. Tomēr tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un izcirsti augļu dārzi.
    • 18. septembris — pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar poļiem Vidzemē, Kārlis atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi galīgi atstāja Rīgu.
    • 20. septembris — Polijas karaļa Sigismunda III Vāsa 14 000 vīru karaspējs pārcēlās pāri Daugavai un devās palīgā Rīgai.
  • 1604. gadā:
    • 30. aprīlis — tika noslēgts Rīgas rātes un komūnas līgums.
    • 11. augusts — Kārlis IX ar savu floti ieradās Rīgas ostā, lai sagūstītu 13 holandiešu kuģus. Holandieši bija paspējuši no Rīgas aizbraukt. No zviedru kuģiem nokāpa 3,5 tūkstošus vīru liels karaspēks un grāfa Mansfelda vadībā tuvojās Rīgai. Uz Rīgu sūtītos sūtņus rīdzinieki pie Smilšu vārtiem nošāva. Zviedri sāka postīt Rīgas priekšpilsētu (nopostītas 4 vējdzirnavas, Ģertrūdes baznīca un Jura hospitāļa rija).
    • 13. septembris — pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu.
    • 23. septembris — Rīgai tika nosūtīts atkārtots uzaicinājums padoties.
    • 27. septembris:
      • Rīgas aplenkums tika pārtraukts.
      • Zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds izpostīja Rīgas priekšpilsētu, kā rezultātā tika nodedzināta arī Sv. Ģertrūdes baznīcas ēka.
    • zviedru kara kuģi vēlreiz bloķēja Rīgu.
    • Rīgas rāte, baidīdamās par pilsētas drošību, uzcēla jaunu lielgabalu un zvanu lietuvi ārpus pilsētas mūra Kalēju ielā 9/11.
    • Rīgas Doma baznīcā uzstādīja Mazās ģildes akmens epitāfiju.
  • 1605. gadā:
    • 3. jūnijs — Rīgas rāte izsniedza amata šrāgas Rīgas latviešu važoņiem.
    • 11. augusts — 4000 vīru lielais zviedru karaspēks aplenca Daugavgrīvas cietoksni.
    • Rīgas Domā tika uzstādīta Teodora Rīgemana epitāfija.
  • 1608. gadā:
    • 5. augusts — zviedri ieņēma Daugavgrīvu un tagadējā cietokšņa vietā izveidoja skansti.
    • Par Rīgas pilsētas skolu inspektoru sāk strādāt luterāņu mācītājs Hermanis Samsons.
  • 1609. gadā — Polijas-Lietuvas karaspēkam ieņemot Daugavgrīvu, izdevās pārtraukt Rīgas aplenkumu.
N. Mollīna spiestuvē tapusī Rīgas panorāma (1612).
  • 1611. gada 11. oktobris — Rīgā plosījās spēcīga vētra, kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar visām saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām.
  • 1615. gadā — Rīgā izveidota latviešu Kurpnieku amata brālība.
  • 1617.—1620. gadā — Rīgā ierīkoja pirmo ūdensvadu.
  • 1617. gadā — zviedriem karaļa Gustava Ādolfa vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvas cietoksni.
  • 1621. gadā:
    • 21. maijs — Rīgas iedzīvotāji vēroja gredzenveida Saules aptumsumu, kas tika traktēts, kā ļauna zīme.
    • 4. aprīlis — Rīgu piemeklēja postoši Daugavas plūdi.
    • augusts — zviedru karaspēks sāka uzbrukumu Rīgai.
    • 1. augusts:
      • Rīgas apkārtnē plosījās spēcīgs negaiss ar lietu.
      • Zviedru spēki ar 160 kuģiem iebrauca Daugavas grīvā un izcēlās Mīlgrāvja apkārtnē. Rīdzinieki nodedzināja jaunuzceltās priekšpilsētas.
    • 12. augusts — zviedri aicināja Rīgu padoties, bet rīdzinieki priekšlikumu noraidīja. Tika atsisti pirmie zviedru uzbrukumi.
    • 27. augusts — zviedri pilnībā nosprostoja Daugavu un satiksme ar Rīgu pilnībā pārtraukta. Sākās Rīgas blokāde.
    • 1. septembris — Apšaudē cietušas gandrīz visas pilsētas baznīcas. Pie Rīgas mūriem sākās apakšzemes karš. Zviedri zem nocietinājumiem sāka rakt apakšzemes mīnu galerijas.
    • 16. septembris — Rīgas pilsēta padevās zviedru armijai.
    • Rīgas aplenkuma laikā pie agrākās Mārupītes ietekas Daugavā zviedru pulkveža Samuela Kobrona vadībā tika aizsākta Kobronskansts būvniecība. Šajā vietā tika izveidoti zemes nocietinājumi.
  • 1622. gada 4. oktobris — par Rīgas birģermeistaru tika ievēlēts Johans Ulrihs.
Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas).
Rīga 1638. gadā (M. Merians).
  • 1640. gadā — Rīgā tika veikti nocietināšanas darbi, kurus finansēja zviedru valdība, bet būvdarbus vadīja Ēriks Dālbergs (vēlākais Rīgas ģenerālgubernators).
  • 1642. gadā:
    • Rīgā tika uzcelts pārmācības nams.
    • Rīgas pilij Daugavas pusē tai tika piebūvēts jauns spārns, kas ir saglabājies līdz mūsu dienām.
    • Lai atbrīvotu teritoriju Kobronskansts paplašināšanai, Pārdaugavā tika nojaukts 15. gadsimtā celtais Sarkanais sardzes tornis.
  • 1645. gadā — Vidzemes gubernatora rezidence no Tērbatas tika pārcelta uz Rīgu.
  • 1646. gadā:
    • Rīgas pilī sākās vērienīgi pils remontdarbi, kuru rezultātā priekšpils korpusa stūrī tika izbūvēts erkers.
    • Mazajā Pils ielā tika uzcelts nams, kura fasāde bija veidota holandiešu manierisma stilā. Tagad tas ir pazīstams, kā viens no "Trīs brāļu" namiem.
  • 1649. gadā:
    • aprīlis — Daugavas ūdens straume aizskaloja Katlakalna dzirnavas, kā arī daudzas apkārtējo zemnieku mājas.
    • 1. aprīlis:
      • Daugavas palos applūda Rīga, uz salām gāja bojā visas ēkas.
      • Daugavas ūdens divās vietās pārrāva Inča dambi (tag. Maskavas priekšpilsēta), pārpludinot visu priekšpilsētu Pārdaugavā, bet salās tika aiznestas visas ēkas.
    • Rīgas pils ziemeļrietumu stūrī tika uzcelta dzīvojamā ēka ar stūra tornīti — erkeru, kuru bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi. Ciļņu autors ir tēlnieks Daniels Ankermanis.
Rīga 1650. gadā, Johana Kristofa Broces attēls
  • 1650. gadā — Rīgas pilsētas nocietinājumu sienas priekšā izraka kanālu, kas pastāv arī šodien.
  • 1652. gadā:
    • 26. novembris — Rīgas rāte izdeva rīkojumu apmierināt tipogrāfa Gerharda Šrēdera lūgumu, un bez nomas maksas atvēlēt viņam vienu traveju Doma baznīcas krustejā materiālu un grāmatu glabāšanai.
    • Saskaņā ar Rīgas policijas noteikumiem "latviešu" amati (cunftes) tika uzņemti Mazajā ģildē.
  • 1654.—1667. gadā — Rīgu apdraudēja Otrais Ziemeļu karš.
  • 1656. gadā:
    • 22. augusts5. oktobris — Rīgu aplenca Krievijas caristes karaspēks.
    • 12. septembris — Rīgas garnizonam no Zviedrijas ģenerāļa Duglasa un feldmaršala Kenigsmarka vadībā tika piegādāti papildspēki 1400 karavīru sastāvā. Tas lika krievu caram izskatīt padomē jautājumu par aplenkuma izbeigšanu.
    • 12. oktobris — Rīgas garnizons J. Delagardi vadībā veica veiksmīgu uzbrukumu krievu karaspēka vienībām.
    • 16. oktobris — Rīgas garnizons vēlreiz uzbruka atkāpjošanam krievu karaspēkam, taču cieta neveiksmi. Tas lika Delagardi atteikties no tālākas krievu karaspēka vajāšanas.
    • Krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta Rīgas ģimnāzijas ēka.
    • Krievi ieņēma arī Kobronskansti Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās — pie Rīgas pils, pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju artilērija nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars Aleksejs Mihailovičs, kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un lielgabali tika novietoti uz Kubes kalna (tagad — Esplanādes laukums), tomēr Rīgas cietoksnis palika neieņemams un krievu karaspēks bija spiests atkapties no Rīgas.
    • Pēc tālaika ziņām krievu karaspēks pie Rīgas zaudējis 8000 vīru, bet tālāk no Rīgas vēl sešus tūkstošus nonāvējuši ar bisēm un izkaptīm bruņoti zemnieki.
    • Rīgā tika apstiprināti Mazās ģildes statūti.
    • Rīgā tika izdoti atkārtotie tērpu greznības noliegumi. Tas liecina, ka arī samērā puritāniskajos zviedru laikos nav izdevies apslāpēt rīdzinieku tieksmi bagātīgi un krāšņi tērpties
  • 1663. gadā — Rīgā tika atklāts pirmais centralizētais ūdensvads.
  • 1665. gadā — Rīgā tika izveidota latviešu Kalēju amata brālība.
  • 1666. gada 11. marts — vairāk nekā 130 m augstais Sv. Pētera baznīcas tornis vētrā pēc zibens spēriena sagāzās.
  • 1675. gadā — Rīgā tika nodibināts Kārļa licejs, kurā mācījās arī latviešu bērni.
  • 1680. gadā:
    • Rīgā tika izveidota latviešu Namdaru amata brālība.
    • Rīgā regulāri sāka iznākt laikraksts "Rigische Novellen".
  • 1684. — 1688. gadā — Mārstaļu ielā 2/4 tika uzcelts Reiterna nams[1].
  • 1691. gadā — dibināta 7. vecākā aptieka Rīgā — Lauvas aptieka[2].
  • 1695. gadā — Zviedrijas karaļa mērnieks J. A. Ullrihs izgatavoja Rīgas un Tērbatas apriņķa ceļu kartes, kas ir vienas no pirmajām Eiropā.
Danenšterna nams

18. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viestudārzs
Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrības nams, 1782.-1863.)
  • 1782. gads — Rīgā tika uzcelts pirmais teātra nams — Muses biedrības nams, tagadējā Vāgnera ielā 4.
  • 1783. gada 3. jūlijs — pārvaldes reforma pakļāva Rīgu jaunizveidotajai Rīgas vietniecībai jeb maģistrantam.
  • 1784. gads — dibināta Rāves cukurfabrika.
  • 1784. un 1785. gads — tagadējās Esplanādes vietā noraka Kubes kalnu.
  • 1785. gada 5. jūnijs — Rīgā sāka veidot jaunu policijas aparātu, kas atbilstu Krievijas prasībām.
  • 1786. gads:
    • 16. oktobris — Rīgas ģenerālgubernators Georgs Brauns pavēlēja Rīgas rātei organizēt pilsētas galvas vēlēšanas.
    • 22. oktobris — par pirmo Rīgas pilsēta galvu ievēlēja Heinrihu Štrauhu.
    • pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēles par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu izveidoja Rīgas pilsētas 3. jeb Jelgavas priekšpilsētu.
  • 1787. gads:
    • 4. janvāris — tika ievēlēti jaunā Rīgas maģistrāta locekļi.
    • 8. janvāris — tika atlaisti vecie rātskungi un lietvedību pārņēma jaunievēlētais maģistrāts.
    • 12. janvāris — darbību uzsāka jaunā pilsētas policijas valde.
    • marts — visās 5 Rīgas pilsētas daļās ievēlēja Mutvārdu tiesu tiesnešus un to piesēdētājus.
  • 1788. gads:
    • 28. augusts — Rīgā darbību uzsāka jauna sociālās apgādības pārvalde — Dibinājuma direktorija.
    • Rīgā notika lielākais vispārējais amatnieku zeļļu streiks.
  • 1789. gads — Rīgā atvērta Katrīnas skola, kas bija pirmā skola Rīgā ar krievu mācību valodu.
  • 1794. gads:

19. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta (1812)
Latvijas Dabas muzeja ēka
Rīgas Latviešu biedrības nams 1885. gada litogrāfijā
Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā.
Elektrotehniskās biedrības "Unions" korpusi (arhitekts Heinrihs Šēls, 1899.)
Vecrīgas panorāma starp 1890.—1900. gadu
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fasāde

20. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas panorāma 20. gadsimta sākumā.

1901—1910[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas pilsētas mākslas muzeja skice (Vilhelms Neimanis, 1902).
Pētera I piemineklis Rīgā, atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot 1. Pasaules kara laikā.
V Vispārējo latviešu dziesmu svētku ēka.

1911—1920[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi).

1921—1930[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Herdera institūta ēka ap 1930. gadu.
Bijušās "Kvadrāts" rūpnīcas ēkas Maskavas ielā
Centrāltirgus panorāma
  • 1930. gadā:
    • 2. novembris — ekspluatācijā tika nodots Centrāltirgus.
    • 10. novembris — Centrāltirgū sākās pārtikas tirdzniecība, tas tajā laikā bija lielākais un modernākais tirgus Eiropā.

1931—1940[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvības piemineklis 20. gadsimta 30. gados.

1941—1950[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Melngalvju nams pēc sagraušanas 1941. gadā.
Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca

1951—1960[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmens tilts
Zinātņu akadēmijas augstceltne

1961—1970[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Sporta pils

1971—1980[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salu tilts (2011).

1981—1990[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vanšu tilts
Latvijas Televīzijas augstceltne

1991—2000[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas ģerbonis (no 1990).
Rīgas karogs (no 1990).
Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās Saeimas) ēkas 1991. gada jūlijā
Rīgas Melngalvju nams.

21. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001—2010[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saules akmens (2012).

2011—2020[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zolitūdes traģēdijas vieta 2013. gada 23. novembrī
LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēka (2015).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 569. lpp.
  2. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 411. lpp.
  3. «Rīgas Lutera draudze». LELB.lv. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
  4. «Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība». citariga.lv. Skatīts: 2017. gada 9. janvārī.
  5. Brīvdabas muzejā notiks Vidzemes sētas 80 gadu jubilejas svinības
  6. «dziesmusvetki.lndb.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. augustā. Skatīts: 2014. gada 26. janvārī.
  7. Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991.g.
  8. Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 887. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  9. Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 315.—316. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  10. Staģis, Andris (2010. gada 5. oktobrī). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 40 (765): 37. lpp. ISSN 1691-0451.
  11. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
  12. «"Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā .». Tvnet.lv. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  13. «Rīgas vēsturiskais centrs». Unesco.lv. Skatīts: 2014. gada 23. jūlijā.
  14. Iezīmēts 24. meridiāna un 57. paralēles krustpunkts Zinātnes Vēstnesis, 2001-11-19, 19 (227), ISSN 1407-6748
  15. Jaunajā "Maxi Rimi" ieguldīti 3,3 miljoni eiro, financenet.lv, 12.12.2002.
  16. Sāk būvēt Panorama Plaza, db.lv (Ingrīda Drazdovska) 10.02.2005.
  17. «Rīgas pils ugunsgrēks: Kā naktī uz 21.jūniju cīnījās ar liesmām. Teksta tiešraides arhīvs». Delfi. 2013. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 21. jūnijā.
  18. Dziesmu un Deju svētki Archived 2008. gada 7. maijā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Kultūras portāls
  19. Jaunā Daugavas promenāde Rīga2014
  20. «Noticis trešais nogruvums; Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 54». Apollo.lv. 2013. gada 23. novembrī. Skatīts: 2013. gada 25. novembrī.
  21. Jaunais VID ēku komplekss pieņemts ekspluatācijā Archived 2014. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 17.04.2014.