Pāriet uz saturu

2009. gada administratīvi teritoriālā reforma

Vikipēdijas lapa
Novadi un republikas pilsētas (2010—2021).

2009. gada administratīvi teritoriālā reforma bija viena no Latvijas administratīvi teritoriālajām reformām, kuras gaitā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa pašvaldībām: tika likvidētas 26 rajonu padomes, bet pilsētas, to lauku teritorijas un pagastus apvienoja novados, kā arī 9 lielpilsētas ieguva republikas pilsētu statusu. Papildus tam tika nolemts visas pilsētu lauku teritorijas pārdēvēt par pagastiem, atjaunot to vēsturiskos nosaukumus vai pievienot jau esošajiem pagastiem.[1] Novadā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) ieguva novada teritoriālās vienības statusu un saglabāja savu nosaukumu.[2]

Reformas rezultātā izveidojās 109 novadu un 9 republikas pilsētu pašvaldības, taču 2010. gadā pēc Mērsraga pagasta iedzīvotāju vēlmes no Rojas novada izdalīja Mērsraga novadu, kas kļuva par 110. novadu.[3]

Diskusijas par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību sākās jau tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas.[4][5][6][7] Reformu mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. 1996. gadā, apvienojoties Kandavas pilsētai, Kandavas un Cēres pagastiem, tika radīta administratīvā vienība "Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju". Nākamajā gadā tai pievienojās arī Zemītes un Matkules pagasts, bet 1999. gadā tā kļuva par Kandavas novadu — pirmo novadu Latvijā.[8] 1999. gadā tika izveidots arī Līvānu novads, bet 2000. gadā — vēl pieci novadi: Amatas, Ciblas, Durbes, Preiļu un Sabiles novads (vēlāk iekļauts Talsu novadā).[8] Vairākkārt pārceļot reformas beigu termiņus, par reformas galīgo beigu termiņu tika noteiktas 2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas.[2] Līdz tam laikam jau bija izveidots 41 novads, bet vēl joprojām pastāvēja 424 pagasti ar pašvaldību, 50 rajona pilsētas un 7 republikas pilsētas.[9] 2009. gada 1. jūlijā darbu uzsāka 109 novadu un 9 republikas pilsētu domes, izbeidzot visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo padomju pilnvaras.[9] Arī rajonu padomju pilnvaras beidzās 2009. gada 1. jūlijā, tomēr, lai nodrošinātu pakāpenisku rajona pašvaldības institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu, rajona pašvaldības turpināja pastāvēt kā publisko tiesību juridiskās personas līdz visu tās saistību nodošanai vai izbeigšanai līdz 2009. gada 31. decembrim.[10]

Administratīvi teritoriālās vienības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republikas pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republikas pilsētas ir ārpus citām administratīvajām vienībām esošas pašvaldības. Rīgai speciāls statuss tika piešķirts ar Saeimas 1931. gada 3. februāra “Likuma par Latvijas galvas pilsētu” un tā bija Latvijas galvaspilsēta un neietilpa Rīgas apriņķī. 1940. gadā republikas pakļautības pilsētas statuss tika piešķirts Rīgai, Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai un Ventspilij. 1952. gadā, iedibinot Latvijas PSR teritorijā apgabalus, Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei un Ventspilij tika piešķirts apgabala pakļautības pilsētas statuss. 1953. gadā, likvidējot apgabalus, visām apgabala pakļautības pilsētām tika piešķirts republikas pakļautības pilsētas statuss. Jūrmalai republikas pakļautības pilsētas statuss tika piešķirts, to nodibinot 1959. gadā.[11] 1992. gadā, atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību, termins "republikas pakļautības pilsēta" tika nomainīts ar terminu "republikas pilsēta". 2009. gadā republikas pilsētas statuss tika piešķirts divām lielākajām rajonu pilsētām — Jēkabpilij un Valmierai.

Nr. Pilsēta Ģerbonis Statusa
piešķiršanas gads
Platība Iedzīvotāju
skaits
Blīvums
1. Daugavpils
1940 72,48 98089 1414,1
2. Jēkabpils
2009 23,0 24839 1142,8
3. Jelgava
1940 60,1 62572 1073,5
4. Jūrmala
1959 100,0 57385 560,6
5. Liepāja
1940 60,37 79995 1389,5
6. Rēzekne
1952 17,48 32630 1997,3
7. Rīga
1931 307,17 701185 2290,0
8. Valmiera
2009 19,35 25680 1497,1
9. Ventspils
1940 55,4 40679 770,0

Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (pēc 2009. gada reformas).
Nr. Novads Ģerbonis Centrs Pilsētas Pagasti Platība Iedzīvotāju
skaits
Blīvums
1. Ādažu novads
Ādaži 0 0 162,9 9878 60,6
2. Aglonas novads
Aglona 0 392,7 4426 11,3
3. Aizkraukles novads
Aizkraukle 1 (Aizkraukle) 1 (Aizkraukles pagasts) 102,3 9986 97,6
4. Aizputes novads
Aizpute 1 (Aizpute) 640,2 10368 16,2
5. Aknīstes novads
Aknīste 1 (Aknīste) 285,0 3236 11,4
6. Alojas novads
Aloja 630,7 6025 9,6
7. Alsungas novads
Alsunga 0 0 190,0 1620 8,5
8. Alūksnes novads
Alūksne 1 (Alūksne) 1699,8 19221 11,3
9. Amatas novads
«Ausmas» 0 741,8 6357 8,6
10. Apes novads
Ape 1 (Ape) 545,1 4287 7,9
11. Auces novads
Auce 1 (Auce) 517,8 8564 16,5
12. Babītes novads
Piņķi 0 241,7 9223 38,2
13. Baldones novads
Baldone 1 (Baldone) 1 (Baldones pagasts) 179,1 5726 29,7
14. Baltinavas novads
Baltinava 0 0 185,0 1351 7,3
15. Balvu novads
Balvi 1 (Balvi) 1044,5 15597 14,9
16. Bauskas novads
Bauska 1 (Bauska) 784,9 28028 35,7
17. Beverīnas novads
Mūrmuiža 0 300,5 3553 11,8
18. Brocēnu novads
Brocēni 1 (Brocēni) 498,5 7068 14,2
19. Burtnieku novads
Burtnieki 0 710,1 8487 12,0
20. Carnikavas novads
Carnikava 0 0 80,2 6513 81,2
21. Cēsu novads
Cēsis 1 (Cēsis) 1 (Vaives pagasts) 171,7 19671 114,6
22. Cesvaines novads
Cesvaine 1 (Cesvaine) 1 (Cesvaines pagasts) 190,5 3114 16,3
23. Ciblas novads
Blonti 0 509,4 3309 6,5
24. Dagdas novads
Dagda 1 (Dagda) 948,8 9331 9,8
25. Daugavpils novads
Daugavpils 0 1877,6 28211 15,0
26. Dobeles novads
Dobele 1 (Dobele) 889,7 24390 27,4
27. Dundagas novads
Dundaga 0 675,6 4767 7,1
28. Durbes novads
Lieģi 1 (Durbe) 320,7 3401 10,6
29. Engures novads
Smārde 0 397,9 8045 20,2
30. Ērgļu novads
Ērgļi 0 379,5 3535 9,3
31. Garkalnes novads
Rīga (Berģi) 0 0 150,5 7227 48,0
32. Grobiņas novads
Grobiņa 1 (Grobiņa) 490,2 10220 20,8
33. Gulbenes novads
Gulbene 1 (Gulbene) 1876,1 25073 13,4
34. Iecavas novads
Iecava 0 0 311,6 9818 31,5
35. Ikšķiles novads
Ikšķile 1 (Ikšķile) 1 (Tīnūžu pagasts) 132,1 8764 66,3
36. Ilūkstes novads
Ilūkste 648,4 9062 14,0
37. Inčukalna novads
Inčukalns 1 (Vangaži) 1 (Inčukalna pagasts) 112,2 8510 75,8
38. Jaunjelgavas novads
Jaunjelgava 1 (Jaunjelgava) 685,0 6486 9,5
39. Jaunpiebalgas novads
Jaunpiebalga 0 251,0 2671 10,6
40. Jaunpils novads
Jaunpils 0 210,2 2743 13,0
41. Jēkabpils novads
Jēkabpils 0 906,0 5747 6,3
42. Jelgavas novads
Jelgava 0 1319,0 27103 20,5
43. Kandavas novads
Kandava 1 (Kandava) 649,0 9897 15,2
44. Kārsavas novads
Kārsava 1 (Kārsava) 628,4 6941 11,0
45. Kocēnu novads
Kocēni 0 498,1 7018 14,1
46. Kokneses novads
Koknese 0 360,6 6036 16,7
47. Krāslavas novads
Krāslava 1 (Krāslava) 1078,4 19811 18,4
48. Krimuldas novads
Ragana 0 339,1 5778 17,0
49. Krustpils novads
Jēkabpils (Krustpils) 0 812,2 6680 8,2
50. Kuldīgas novads
Kuldīga 1 (Kuldīga) 1756,7 27213 15,5
51. Ķeguma novads
Ķegums 1 (Ķegums) 490,0 6306 12,9
52. Ķekavas novads
Ķekava 1 (Baloži) 270,2 21673 80,2
53. Lielvārdes novads
Lielvārde 1 (Lielvārde) 225,7 11400 50,5
54. Līgatnes novads
Līgatne 1 (Līgatne) 1 (Līgatnes pagasts) 167,7 4045 24,1
55. Limbažu novads
Limbaži 1 (Limbaži) 1170,9 19538 16,7
56. Līvānu novads
Līvāni 1 (Līvāni) 624,6 14046 22,5
57. Lubānas novads
Lubāna 1 (Lubāna) 1 (Indrānu pagasts) 346,9 2851 8,2
58. Ludzas novads
Ludza 1 (Ludza) 966,0 15667 16,2
59. Madonas novads
Madona 1 (Madona) 2153,4 27732 13,4
60. Mālpils novads
Mālpils 0 0 220,9 4039 18,3
61. Mārupes novads
Mārupe 0 0 103,9 15130 145,6
62. Mazsalacas novads
Mazsalaca 1 (Mazsalaca) 417,0 3953 9,5
63. Mērsraga novads
Mērsrags 0 0 109,0 1832 16,8
64. Naukšēnu novads
Naukšēni 0 281,0 2291 8,2
65. Neretas novads
Nereta 0 645,5 4383 6,8
66. Nīcas novads
Nīca 0 350,8 3858 11,0
67. Ogres novads
Ogre 1 (Ogre) 992,3 38861 39,2
68. Olaines novads
Olaine 1 (Olaine) 1 (Olaines pagasts) 297,0 20627 69,5
69. Ozolnieku novads
Ozolnieki 0 286,1 10406 36,4
70. Pārgaujas novads
Stalbe 0 487,5 4425 9,1
71. Pāvilostas novads
Pāvilosta 1 (Pāvilosta) 515,0 3233 6,3
72. Pļaviņu novads
Pļaviņas 1 (Pļaviņas) 376,8 6294 16,7
73. Preiļu novads
Preiļi 1 (Preiļi) 365,3 11764 32,2
74. Priekules novads
Priekule 1 (Priekule) 519,7 6611 12,7
75. Priekuļu novads
Priekuļi 0 301,8 9293 31,1
76. Raunas novads
Rauna 0 309,0 4008 13,0
77. Rēzeknes novads
Rēzekne 0 2524,1 31602 12,5
78. Riebiņu novads
Riebiņi 0 630,0 6179 9,8
79. Rojas novads
Roja 0 0 200,5 4412 31,1
80. Ropažu novads
Ropaži 0 0 326,4 7130 21,8
81. Rucavas novads
Rucava 0 449,0 1998 4,4
82. Rugāju novads
Rugāji 0 512,0 2652 5,2
83. Rūjienas novads
Rūjiena 1 (Rūjiena) 352,2 6144 17,4
84. Rundāles novads
Pilsrundāle 0 231,1 4259 18,4
85. Salacgrīvas novads
Salacgrīva 637,6 9408 14,8
86. Salas novads
Sala 0 317,1 4297 13,6
87. Salaspils novads
Salaspils 1 (Salaspils) 1 (Salaspils pagasts) 127,0 23219 182,8
88. Saldus novads
Saldus 1 (Saldus) 1683,3 28705 17,1
89. Saulkrastu novads
Saulkrasti 1 (Saulkrasti) 1 (Saulkrastu pagasts) 47,7 6144 128,8
90. Sējas novads
Loja 0 0 227,9 2496 11,0
91. Siguldas novads
Sigulda 1 (Sigulda) 360,9 17779 49,3
92. Skrīveru novads
Skrīveri 0 0 105,4 4066 38,6
93. Skrundas novads
Skrunda 1 (Skrunda) 553,2 5968 10,8
94. Smiltenes novads
Smiltene 1 (Smiltene) 949,0 14276 15,0
95. Stopiņu novads
Ulbroka 0 0 53,5 9908 185,2
96. Strenču novads
Strenči 375,7 4192 11,2
97. Talsu novads
Talsi 1763,0 34443 19,5
98. Tērvetes novads
Zelmeņi 0 223,8 4088 18,3
99. Tukuma novads
Tukums 1 (Tukums) 1199,7 33396 27,8
100. Vaiņodes novads
Vaiņode 0 344,0 2932 8,5
101. Valkas novads
Valka 1 (Valka) 908,0 10513 11,6
102. Varakļānu novads
Varakļāni 1 (Varakļāni) 279,0 3915 14,0
103. Vārkavas novads
Vecvārkava 0 288,9 2369 8,2
104. Vecpiebalgas novads
Vecpiebalga 0 542,5 4781 8,8
105. Vecumnieku novads
Vecumnieki 0 844,0 9708 11,5
106. Ventspils novads
Ventspils 1 (Piltene) 2472,0 13510 5,5
107. Viesītes novads
Viesīte 1 (Viesīte) 650,5 4614 7,1
108. Viļakas novads
Viļaka 1 (Viļaka) 639,7 6364 9,9
109. Viļānu novads
Viļāni 1 (Viļāni) 285,1 7098 24,9
110. Zilupes novads
Zilupe 1 (Zilupe) 308,9 3651 11,8
  1. Diena, ceturtdiena, 13. augusts (2009)
  2. 2,0 2,1 Administratīvi teritoriālās reformas likums
  3. «Mērsraga novada pašvaldības 2020. gada publiskais pārskats».
  4. Latvijas Vēstnesis. Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas, publicēts: 14.12.1995.
  5. Latvijas Vēstnesis. Nopietna saruna “ar” un “par” pašvaldībām, publicēts: 23.04.1996.
  6. Latvijas Vēstnesis. Noteikumi par kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai, publicēts: 15.02.1995
  7. Latvijas Vēstnesis. Mēs šodien un rīt, publicēts: 25.10.1995.
  8. 8,0 8,1 Latvijas Vēstnesis.Par pašvaldību reformu, publicēts: 24.11.2000.
  9. 9,0 9,1 «Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2013. gada 28. decembrī.
  10. Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums
  11. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9